Bērzaunes pils

Bērzaunes pils, agrāk Bērzones pils (vācu: Bersohn, sākotnēji Bersone, Barson) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16. gadsimtā, sagrauta 18. gadsimta sākumā, drupas tagad atrodas Madonas novada Bērzaunes pagasta Bērzaunē pie Bruņinieku mājām.

Bērzaunes pils
Bērzaunes pils
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta	Bērzaune, Bērzaunes pagasts, Madonas novads, Latvija
Koordinātas	56°48′31″N 26°01′44″E
Būvniecības sākums	pirms 1382. gada
Atsauces
Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
Oficiālais nosaukums: Bērzaunes viduslaiku pils
Aizsardzības numurs	1638
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 19. decembris

Vēsture

Pēc Letijas sadalīšanas 1229. gadā Rīgas arhibīskaps iekaroto Jersikas (Letijas) kēniņvalsts Bērzaunes pilsnovadu izlēņoja savam vasalim Tīzenhauzenam. Pils ir uzcelta pirms 1382. gada senā letgaļu pilskalnā, kas atradās pie senā ceļa no Kokneses uz Cesvaines pili un tālāk uz Tālavas zemēm. Pirmais tās īpašnieks bija Rīgas arhibīskapa vasalis Bertolomejs no Tīzenhauzas. 1469. gadā aprakstītas pils ēkas, vārti, tilts pils priekšā, nocietinājumu valnis un dzirnavu ezers. Bērzaunes novada kungiem piederēja arī Tirzas, Kalsnavas, Vējavas un Adulienas muižas.

Pēc Rusova hronikas ziņām Livonijas kara laikā 1577. gadā pili ieņēma un izlaupīja Krievijas cara Ivana IV karaspēks. 1578. gadā to ieņēma Polijas-Lietuvas kopvalsts karaspēks, karalis Stefans Batorijs 1582. gadā to atdeva atpakaļ Heinriham fon Tīzenhauzenam. 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā tā nodēvēta par Bērzaunes pilsnovada citadeli (latīņu: arx Borzun, Борзун). Poļu—zviedru kara laikā 1622. gadā iekaroto Bērzaunes pili piešķīra Johanam Baneram un 1633. gadā pils bija iekļauta to Zviedru Vidzemes piļu sarakstā, kuras būtu jālabo. Uzskata, ka pili izpostīja un pameta Lielā Ziemeļu kara laikā vai arī jau pirms tam. Marķīza Pauluči albumā redzams, ka 1830. gadā pils vietā jau bijušas drupas, vienīgi apaļais tornis vēl bijis gandrīz sākotnējā augstumā. To pilnīgi nopostīja Otrā pasaules kara laikā, kad 1944. gadā Bērzaunes apkārtnē notika sīvas kaujas pret uzbrūkošo Sarkano armiju un pilskalnā bija izraktas tranšejas.

• 
  Bērzaunes ciems 17. gadsimtā (Šturns, 1661)
• 
  Bērzaunes pils plāns 17. gs. (no Zviedrijas kara arhīva)
• 
  Bērzaunes pilsdrupas no Pauluči albuma (1830)
• 
  Bērzaunes pils apaļā torņa drupas (pēc 1920)

Pils apraksts

Pils uzcelta Bērzaunes upes kreisā stāvkrasta līkumā, kas to aizsargāja no rietumiem. Austrumu un ziemeļu pusi aizsargāja ap 20 m plats zemes valnis, bet dienvidu pusē bija dīķis. Tās mūra sienas veidoja 44x51 m lielu četrstūri, kura iekšienē uzturējās pils īpašnieki un viņu karadraudze. Pils sienu apakšdaļa bija 1,3-1,5 m bieza un mūrēta no neskaldītiem laukakmeņiem. Pagalmā pie apkārtmūra bijušas atsevišķas celtnes, bet rietumu sienas vidū celts nedaudz izvirzīts četrstūrains tornis. 1522. gada pils dalāmajā grāmatā minēts, ka vienā pils pusē bijis remteris ar virtuvi, telpas ar pagrabiem, kapela, klētis, bez tam minēts jaunais tornis, slēgta telpa ieroču un munīcijas glabāšanai, kā arī paceļamais tilts un tilts starp abiem vārtiem.

Poļu—zviedru kara laikā, kad 1601. gadā un 1621. gadā par pili cīnījās zviedru un poļu-lietuviešu karaspēki, pils dienvidaustrumu stūri sargāja apaļais tornis 7 m diametrā, kas iekšpusē bija tikai 2-2,5 m plats. Torņa sienas pils iekšpusē bija 1,9 m un ārpusē 2,5 m biezas un pēc Kārļa Levisa of Menāra apraksta tam bijušas astoņas šaujamlūkas.

Mūsdienās

No četrstūrainā torņa ir samanāmi ar zemi klāti pamati. Savukārt no laukakmeņiem celtā dienvidaustrumu torņa vietā var atrast izplūdušu gruvešu kaudzi. Aptuveni 10 m uz ziemeļiem ir saglabājusies 2,5–3 m augsta laukakmeņu siena, kura ir iemūrēta baltu ķieģeļu saimniecības ēkā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bērzaunes pils.
• Armin Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland Arhivēts 2021. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 (vāciski)