1615. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1615. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, bet Vidzemes un Latgales vēsturiskās zemes Pārdaugavas Livonijas hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Šajā laikā pēc pamiera nolēgšanas līdz 1617. gadam bija pierimis Poļu-zviedru karš starp Polijas-Lietuvas kopvalsts un Zviedrijas karalistes karaspēkiem.

Valdnieki labot šo sadaļu

Aucē (Vecauces muižā) sasauktajā landtāgā hercoga Frīdriha vietā ieradās hercogs Vilhelms, kas pieprasīja landtāgu pārcelt uz Jelgavu. Jelgavas landtāgā radušos strīdu dēļ (Vilhelms apstrīdēja Magnusa tiesības uz Kalētu muižas lēni) pēc hercoga Vilhelma pavēles tika nogalināti divi viņa niknākie opozicionāri brāļi Magnuss un Gothards Noldes.
Kuldīgā izcēlās liels ugunsgrēks.
Saldū tika uzcelta pirmā mūra baznīca.
Georgs Mancelis atgriezās no Rostokas Kurzemē, cerēdams drīz doties atpakaļ uz Vāciju, lai turpinātu studijas, taču tas neizdevās, domājams, līdzekļu trūkuma dēļ.
Georgs Elgers tika iecelts par katoļu priesteri Pārdaugavas hercogistes jezuītu kolēģijās Rīgā un Cēsīs, kā arī Kurzemes un Zemgales hercogistes jezuītu iestādēs Ilūkstē un Jelgavā.
Palsmanē tika izveidots muižas centrs.

20. marts — Ventas ūdeņi pilnīgi un galīgi aizskaloja Kuldīgas tiltu, no tā palika vien mūrētie balsti. Ūdens bija pacēlies tik augstu, ka olekts (apmēram pusmetru) augstumā pārlijis pāri upes krastam un ieplūdis pa pils vārtiem. Pilī braukuši iekšā ar laivām, un daudzi upes krastā esošie namiņi tika aizskaloti prom.

9. aprīlis — Tika izsludinātas plūdu briesmas Rīgā. Daugavas straume izlauzās uz Juglas ezeru.

13. maijs — Tika iesvētīta Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīca, kas bija viena no pirmajām jaunuzceltajām luterāņu mūra baznīcām Eiropā, un pirmā mūra celtne Jelgavā.

20. augusts — Naktī hercogs Vilhelms pie brāļiem Noldēm sūtīja karavīrus Fārenbaha vadībā. Tie ielauzās viesnīcā, izrāva Noldes no gultām, lai tos nestu pie hercoga uz Jelgavas pili. Nav zināms, vai uz hercoga pavēli, vai Noldēm pretojoties, abus brāļus, iznākot pie Driksas krasta, nodūra. Šī slepkavība Vilhelmam maksāja troni. Viņam bija jābēg uz Vāciju, kur viņš dzīvoja līdz mūža beigām.

5. decembris — Kurzemes hercogs Frīdrihs piešķīra Bauskai privilēģiju celt savu rātsnamu. Tā vieta tika izraudzīta tirgus laukuma centrā.

Pēc Rīgas rātes rīkojuma Mollīna tipogrāfijā tika iespiesta baznīcas rokasgrāmata (pirmais iespieddarbs latviešu valodā). 360 lappusēs tā apvieno evaņģēlijus, psalmus, garīgās dziesmas, 100 attēlus un ilustrācijas. Visos trijos izdevumos virsraksti ir vācu valodā, bet paši teksti tulkoti no vācu valodas, kā teikts priekšvārdos “Vidzemes zemnieku valodā, kuri visu cauru gadu visās svētdienās un galvenajos svētkos Dieva baznīcās Rīgā un citās Vidzemes vietās jālasa priekšā un jāskaidro vienkāršajai saimei un zemniekiem”. Tulkotāju vidū bija pirmie Jēkaba baznīcas latviešu luterāņu draudzes mācītāji Nikolaus Ramms (miris 1531. gadā) un Johaness Eks (miris 1552. gadā). Līdz mūsdienām ir nonākuši četri šī izdevuma eksemplāri, no kuriem viens eksemplārs atrodas Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Tika izdota Rīgas dziesmu grāmata augšvācu valodā (saglabājusies tikai vienā eksemplārā bez titullapas Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā Rīgā).

Jānis Langijs, mācītājs Nīcas, Bārtas un Kandavas baznīcās. Sarakstījis latviešu-vācu vārdnīcu, latviešu gramatiku un latviešu „Vademecumu” (miris pēc 1685.)

20. augusts — Magnuss fon Nolde, senas vācbaltiešu bruņniecības dzimtas pārstāvis Kurzemē, Kalētu muižas lēnis, veidoja opozīciju hercogam Vilhelmam (dzimis 1569.)
20. augusts — Gothards fon Nolde, senas vācbaltiešu bruņniecības dzimtas pārstāvis Kurzemē, veidoja opozīciju hercogam Vilhelmam (dzimis 1576.)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.