1613. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1613. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, bet Vidzemes un Latgales vēsturiskās zemes Pārdaugavas Livonijas hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Šajā laikā pēc pamiera nolēgšanas bija pierimis Poļu-zviedru karš starp Polijas-Lietuvas kopvalsts un Zviedrijas karalistes karaspēkiem.

Pasaulē:	1610 1611 1612 - 1613 - 1614 1615 1616
Latvijā:	1610 1611 1612 - 1613 - 1614 1615 1616
Laikapstākļi:	1610 1611 1612 - 1613 - 1614 1615 1616
Sportā:	1610 1611 1612 - 1613 - 1614 1615 1616
Kino:	1610 1611 1612 - 1613 - 1614 1615 1616

Valdnieki

• Livonijas lielhercogs skaitījās Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa.
• Kurzemes un Zemgales hercogistes Kurzemes daļu pārvaldīja Vilhelms Ketlers, bet Zemgales un Sēlijas daļu viņa brālis Frīdrihs Ketlers.

Notikumi

Nezināms laiks vai visa gada laikā

• Pēc poļu hetmaņa Jana Karola Hodkeviča pavēles tika atjaunota Salaspils Svētā Jura baznīca. Pateicībā Dievam par piešķirto uzvaru Salaspils kaujā viņš baznīcas atjaunošanai ziedoja personiskos līdzekļus.
• Aizkrauklē tika uzbūvēta koka baznīca.
• Tika uzcelta Apšu baznīca.
• Greviuss Gothards, Liepājas vācu un latviešu draudzes mācītāja dēls, tika iecelts par Nīcas un Bārtas draudžu mācītāju.
• Kristians Krummers pārdeva Ozolmuižu (Aahof) Falviciusam Johanam Rotermundam.
• Johans fon Bērs Ēdoles muižu nodeva Verneram fon Bēram.
• Lielvārdes pils atradās drupu stāvoklī (vairs netika atjaunota), Raunas Evaņģēliski Luteriskā baznīca bez jumta, bet no Krimuldas baznīcas bija palikušas tikai četras sienas.

Miruši

• 25. jūlijs — Johans fon Bērs, Ēdoles, Zlēku, Rindas un Popes muižu īpašnieks, hercoga Magnusa padomnieks, Piltenes fogts (dzimis 1543.)