1612. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1612. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, bet Vidzemes un Latgales vēsturiskās zemes Pārdaugavas Livonijas hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Šajā laikā pēc pamiera nolēgšanas bija pierimis Poļu-zviedru karš starp Polijas-Lietuvas kopvalsts un Zviedrijas karalistes karaspēkiem.
Pasaulē: | 1609 1610 1611 - 1612 - 1613 1614 1615 |
Latvijā: | 1609 1610 1611 - 1612 - 1613 1614 1615 |
Laikapstākļi: | 1609 1610 1611 - 1612 - 1613 1614 1615 |
Sportā: | 1609 1610 1611 - 1612 - 1613 1614 1615 |
Kino: | 1609 1610 1611 - 1612 - 1613 1614 1615 |
Valdnieki
labot šo sadaļu- Livonijas lielhercogs skaitījās Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa.
- Kurzemes un Zemgales hercogistes Kurzemes daļu pārvaldīja Vilhelms Ketlers, bet Zemgales un Sēlijas daļu viņa brālis Frīdrihs Ketlers.
Notikumi
labot šo sadaļuNezināms laiks vai visa gada laikā
labot šo sadaļu- Hercogs Vilhelms Jaunaucē dibināja draudzi un uzcēla tur mūra baznīcu.
- Vērgale tika pārdota Heinriham fon Sakenam, viņa dzimtai īpašumā tā piederēs līdz 1722. gadam.
- Nikolajam Ekem un viņa znotiem tika atļauts atgriezties Rīgā.
- Georgs Elgers tika nosūtīts uz mācībām Ņasvižas jezuītu kolēģijā.
Janvāris
labot šo sadaļu- 6. janvāris — par Zviedrijas kancleru kļūst Aksels Ūksenšerna.
Kultūra
labot šo sadaļu- Nikolajs Mollīns izdeva "Rīgas panorāmu".
Zinātne
labot šo sadaļu- oktobris — Georgs Mancelis pārcēlās no Ščecinas uz Rostoku un iestājās Rostokas Universitātē studēt teoloģiju.
Dzimuši
labot šo sadaļu- ap 1612. gadu — Kristofors Fīrekers, vācbaltu cilmes latviešu dzejnieks un valodnieks (miris 1684./1685.)
- 27. septembris — Hieronims Radzejovskis, Žečpospolitas valsts darbinieks un diplomāts, Inflantijas vaivads. Kroņa vicekanclers, Sejma maršals (miris 1667.)
Miruši
labot šo sadaļu- 27. septembris — Pjotrs Skarga, jezuīts, sludinātājs, polemists un agiogrāfs, viens no Polijas—Lietuvas kontrreformācijas līderiem, pirmais Viļņas Universitātes rektors, viens no Brestas baznīcas ūnijas galvenajiem ideologiem. Kopā ar jezuītu principālu Kampanu un pāvesta legātu Posevīno dibināja jezuītu kolēģijas Polockā, Tērbatā un arī Rīgā (dzimis 1536.)
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |