1605. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1605. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, bet dienviddaļā Grobiņas apgabals, kuri nebija pakļauti Kurzemes hercogistei. Pārdaugavas Livonijas hercogistes teritorijā turpinājās poļu—zviedru kara pirmā kampaņa.

Valdnieki

Ap 4000 zviedru karavīru grāfa Frederika Joahima Mansfelda vadībā izcēlās krastā Daugavgrīvā un aplenca Daugavgrīvas pili, sākot gatavoties Rīgas aplenkšanai.
Pēdējo reizi Kurzemes landtāgs tika noturēts Bauskas pilī.
Namnieku opozīcijas cīņas rezultātā Nikolaju Eki un viņa radiniekus atcēla no rātskungu amatiem un viņu īpašumus rekvizēja.
Nodega Žagares vecā Sv. Pētera un Pāvila baznīca.
Vācu mācītājs un teologs (latviešu rakstniecības pamatlicējs) Georgs Mancelis pārcēlās uz Jelgavu.
Pirmo reizi pieminēti Bukaiši.
Jēkabs Šverins (Jacob III) mantoja Alšvangas muižu.
Rīgas Domā tika uzstādīta Teodora Rīgemana epitāfija (valsts nozīmes piemineklis).
Mollīna tipogrāfija Rīgā izdeva grāmatu.
Uzbūvēts Mencendorfa nams.

31. maijs — Sigismunds III apstiprināja Valentīnam fon Hevelnam patronāta tiesības pār Ēveles baznīcu, kā rezultātā Ēveles draudze tika nošķirta no apkārtējām bīskapa un kroņa muižām.

11. augusts — Kārlis IX ar savu floti ieradās Rīgas ostā, lai sagūstītu 13 holandiešu kuģus. Holandieši bija paspējuši no Rīgas aizbraukt. No zviedru kuģiem nokāpa 3,5 tūkstoši vīru liels karaspēks un grāfa Mansfelda vadībā tuvojās Rīgai. Uz Rīgu sūtītos sūtņus rīdzinieki pie Smilšu vārtiem nošāva. Zviedri sāka postīt Rīgas priekšpilsētu (nopostītas 4 vējdzirnavas, Ģertrūdes baznīca un Jura hospitāļa rija).
12. augusts — Zviedri turpināja postīt Rīgas pievārti, Babīti un Biķerus.
23. augusts — Grāfs Mansfelds nosūtīja Rīgai vēstuli ar uzaicinājumu padoties zviedriem. Rīdzinieki šo uzaicinājumu noraidīja.

13. septembris — Pie Rīgas atkal ieradās Kārlis IX ar lielu karaspēku un aplenca Rīgu.
23. septembris — Rīgai tika nosūtīts atkārtots uzaicinājums padoties.
25. septembris — Lietuvas lielhetmanis Hodkevičs savācas karaspēku un forsētā maršā veda to uz Rīgu.
26. septembris — Kārlis IX ar savu karaspēku atstāja Rīgu un devās pretī Hodkeviča vadītajiem poļu spēkiem.
27. septembris — Pie Salaspils notika kauja, kurā apvienotais Polijas-Lietuvas kopvalsts un Kurzemes un Zemgales hercogistes karaspēks Lietuvas dižkunigaitijas karavadoņa Jana Karola Hodkeviča vadībā būdams mazākumā sakāva Zviedrijas karaļa Kārļa IX karaspēku. Pašu Zviedrijas karali no gūsta vai bojāejas izglāba kāds vidzemnieks Vrēde, kas noleca no sava zirga, ļaudams karalim, kurš bija zaudējis savu zirgu, aizjāt līdz Rīgai. Šī bija lielākā kauja Polijas-Zviedrijas kara gaitā (kaujā piedalījās ap 15 000 cilvēku).
Ap 4000 zviedru karavīru izlaupīja Tukuma veco pili un Šlokenbekas nocietināto muižu.
Zviedru karaspēka vadonis grāfs Mansfelds izpostīja Rīgas priekšpilsētu, nodedzinot arī Sv. Ģertrūdes baznīcas ēku.
Rīgas aplenkums tika pārtraukts.

Mollīna tipogrāfija laida klajā Bazīlija Plīnija dziedājumu “Uzvara” (“Victotia”), kas cildina Karola Hodkeviča uzvaru pār zviedru karaspēku Salaspils kaujā.

3. jūnijs — Afanasijs Ordins-Naščokins (Афанасий Лаврентьевич Ордин-Нащокин), krievu diplomāts, Kokneses vaivads (miris 1680.)

Bazīlijs Plīnijs, mediķis, humānists un dzejnieks. Dzimis Rīgā ap 1540 gadu vai vēlāk.
3. jūnijs — Jans Zamoiskis (Jan Sariusz Zamoyski), poļu valstsvīrs un karavadonis (dzimis 1542.)
18. jūnijs — Salomons Frencelis, zinātnieks, humānists un dzejnieks, Rīgas Domskolas inspektors (dzimis 1561.)
10. novembris — Georgs Šenkings (Georg Schenking/Jerzy Schenking), Cēsu pils kastelāns (dzimis 1554.)
22. novembris — Olbrahts Laskis (Olbracht Łaski), poļu galminieks, Alūksnes stārasts (dzimis 1536.)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.