1605. gads Latvijā

gada notikumi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1605. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, bet dienviddaļā Grobiņas apgabals, kuri nebija pakļauti Kurzemes hercogistei. Pārdaugavas Livonijas hercogistes teritorijā turpinājās poļu—zviedru kara pirmā kampaņa.

Pasaulē: 1602 1603 1604 - 1605 - 1606 1607 1608
Latvijā: 1602 1603 1604 - 1605 - 1606 1607 1608
Laikapstākļi: 1602 1603 1604 - 1605 - 1606 1607 1608
Sportā: 1602 1603 1604 - 1605 - 1606 1607 1608
Kino: 1602 1603 1604 - 1605 - 1606 1607 1608
Salaspils kauja 1605. gadā (Peter Snayers, 1630).

Notikumi Latvijā

labot šo sadaļu

Nezināms laiks vai visa gada laikā

labot šo sadaļu
  • 31. maijs — Sigismunds III apstiprināja Valentīnam fon Hevelnam patronāta tiesības pār Ēveles baznīcu, kā rezultātā Ēveles draudze tika nošķirta no apkārtējām bīskapa un kroņa muižām.
  • 11. augusts — Kārlis IX ar savu floti ieradās Rīgas ostā, lai sagūstītu 13 holandiešu kuģus. Holandieši bija paspējuši no Rīgas aizbraukt. No zviedru kuģiem nokāpa 3,5 tūkstoši vīru liels karaspēks un grāfa Mansfelda vadībā tuvojās Rīgai. Uz Rīgu sūtītos sūtņus rīdzinieki pie Smilšu vārtiem nošāva. Zviedri sāka postīt Rīgas priekšpilsētu (nopostītas 4 vējdzirnavas, Ģertrūdes baznīca un Jura hospitāļa rija).
  • 12. augusts — Zviedri turpināja postīt Rīgas pievārti, Babīti un Biķerus.
  • 23. augusts — Grāfs Mansfelds nosūtīja Rīgai vēstuli ar uzaicinājumu padoties zviedriem. Rīdzinieki šo uzaicinājumu noraidīja.
  • 13. septembris — Pie Rīgas atkal ieradās Kārlis IX ar lielu karaspēku un aplenca Rīgu.
  • 23. septembris — Rīgai tika nosūtīts atkārtots uzaicinājums padoties.
  • 25. septembrisLietuvas lielhetmanis Hodkevičs savāca Žečpospolitas karaspēku un forsētā maršā veda to uz Rīgu.
  • 26. septembris — Kārlis IX ar savu karaspēku atstāja Rīgu un devās pretī Hodkeviča vadītajiem poļu spēkiem.
  • 27. septembris — Pie Salaspils notika kauja, kurā apvienotais Polijas-Lietuvas kopvalsts un Kurzemes un Zemgales hercogistes karaspēks Lietuvas dižkunigaitijas karavadoņa Jana Karola Hodkeviča vadībā būdams mazākumā sakāva Zviedrijas karaļa Kārļa IX karaspēku. Pašu Zviedrijas karali no gūsta vai bojāejas izglāba kāds vidzemnieks Vrēde, kas noleca no sava zirga, ļaudams karalim, kurš bija zaudējis savu zirgu, aizjāt līdz Rīgai. Šī bija lielākā kauja Polijas-Zviedrijas kara gaitā (kaujā piedalījās ap 15 000 cilvēku).
  • Ap 4000 zviedru karavīru izlaupīja Tukuma veco pili un Šlokenbekas nocietināto muižu.
  • Zviedru karaspēka vadonis grāfs Mansfelds izpostīja Rīgas priekšpilsētu, kā rezultātā tika nodedzināta arī Sv. Ģertrūdes baznīcas ēka.
  • Rīgas aplenkums tika pārtraukts.
  • Mollīna tipogrāfija laida klajā Bazīlija Plīnija dziedājumu “Uzvara” (“Victotia”), kas cildina Karola Hodkeviča uzvaru pār zviedru karaspēku Salaspils kaujā.