Šajā lapā ir apkopoti 1602. gada notikumi Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas novadi atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, bet Piltenes apgabals un Grobiņas apgabals nebija pakļauti Kurzemes hercogistei. Vidzemes un Latgales novadi atradās Livonijas hercogistes sastāvā. Šajā gadā notika karadarbība starp Zviedijas un Polijas-Lietuvas kopvalsts karaspēkiem (Poļu—zviedru karš), 1602. gadā karadarbība lielākoties noritēja Igaunijas teritorijā.

Pasaulē: 1599 1600 1601 - 1602 - 1603 1604 1605
Latvijā: 1599 1600 1601 - 1602 - 1603 1604 1605
Laikapstākļi: 1599 1600 1601 - 1602 - 1603 1604 1605
Sportā: 1599 1600 1601 - 1602 - 1603 1604 1605
Kino: 1599 1600 1601 - 1602 - 1603 1604 1605

Notikumi Latvijas teritorijā

labot šo sadaļu

Nezināms laiks vai visa gada laikā

labot šo sadaļu
  • Pēc pērnās karadarbības Vidzemē plosījās mēris. Cēsīs dzīvi bija palikuši tikai 18 pieauguši vīrieši.
  • Rīgā mēra upuru masu kapu ierīkoja tagadējo Dzirnavu un Brīvības ielu stūrī.
  • Latvieši meklēja palīdzību pagāniskajos kultos. P. Einhorns rakstīja: "Viņi salikuši naudu kopā, nopirkuši vienu lopu, upurējuši to un beidzot apēduši. Šādu upuri sauc par sobaru. Tāpat viņi salikuši labību kopā, darījuši alu un cepuši maizi, piesaukuši pagānu ceremonijām Dievu, lai viņš novērstu mēri... To viņi darījuši 1602. gada lielā mērī".
  • zviedri nojauca Limbažu pils ārējos nocietinājumus un tie vairs netika atjaunoti.
  • Korfu ģimene, kura dzīvoja Krustpils pilī, saņēma no Polijas karaļa Sigismunda III privilēģiju mantot šo īpašumu uz mūžīgiem laikiem.
  • No vairāku Raunas pilsmuižai piederošu māju zemēm stārasts Pēteris Veselavskis izveidoja Veselavas muižu.
  • Mollīna tipogrāfijā par gravieri sāka strādāt Heinrihs Tūms.
  • poļi ieņēma Gaujienu.