1607. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1607. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, bet dienviddaļā Grobiņas apgabals, kuri nebija pakļauti Kurzemes hercogistei. Pārdaugavas Livonijas hercogistes teritorijā turpinājās poļu—zviedru kara pirmā kampaņa.

Pasaulē:	1604 1605 1606 - 1607 - 1608 1609 1610
Latvijā:	1604 1605 1606 - 1607 - 1608 1609 1610
Laikapstākļi:	1604 1605 1606 - 1607 - 1608 1609 1610
Sportā:	1604 1605 1606 - 1607 - 1608 1609 1610
Kino:	1604 1605 1606 - 1607 - 1608 1609 1610

1607. gada Livonijas karte.

Valdnieki

• Livonijas lielhercogs skaitījās Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa.
• Kurzemes un Zemgales hercogistes Kurzemes daļu pārvaldīja Vilhelms Ketlers, bet Zemgales un Sēlijas daļu viņa brālis Frīdrihs Ketlers.

Notikumi Latvijā

Nezināms laiks vai visa gada laikā

• Neretas muižkungs dibināja ķesterskolu, piešķirot tai 300 markas gadā skolotāja algošanai.
• Tika izveidota Piņķu muiža, kā rezultātā izcēlās nesaskaņas ar vietējiem zemniekiem, kas tika padzīti no mājām.
• Trikātā luterāņiem tika uzcelta pirmā mūra baznīca.
• Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīcā izcēlās ugunsgrēks, nodarot tai postījumus.
• Zviedru Vidzemē tika apstiprināti kārtības jeb policijas noteikumi, kuros valdība ne tikai atzina zemnieku dzimtbūšanu, bet atļāva arī ieķīlāt zemniekus bez zemes, atdot viņus kā parādu atmaksu, dot zemniekus soda naudas vietā — juridiski tika nostiprināts zemnieku kā kustamā īpašuma statuss.
• Polijas karalais Sigismunds III izdeva noteikumus, ar kuriem Livonijas augstmaņi pielīdzināti Polijas un Lietuvas augstmaņiem, viņi var brīvi ieņemt amatus visā Polijas-Lietuvas ūnijas teritorijā.
• Pirmoreiz minēta Lielzalves muiža.

Augusts

• 16. un 17. augusts — ugunsgrēkā nodega lielākā daļa Jelgavas koka namu.

Kultūra

• Georgs Elgers Viļņā iestājās jezuītu ordenī.