1608. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1608. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, bet dienviddaļā Grobiņas apgabals, kuri nebija pakļauti Kurzemes hercogistei. Pārdaugavas Livonijas hercogistes teritorijā turpinājās poļu—zviedru kara pirmā kampaņa.
Pasaulē: | 1605 1606 1607 - 1608 - 1609 1610 1611 |
Latvijā: | 1605 1606 1607 - 1608 - 1609 1610 1611 |
Laikapstākļi: | 1605 1606 1607 - 1608 - 1609 1610 1611 |
Sportā: | 1605 1606 1607 - 1608 - 1609 1610 1611 |
Kino: | 1605 1606 1607 - 1608 - 1609 1610 1611 |
Valdnieki
labot šo sadaļu- Livonijas lielhercogs skaitījās Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa.
- Kurzemes un Zemgales hercogistes Kurzemes daļu pārvaldīja Vilhelms Ketlers, bet Zemgales un Sēlijas daļu viņa brālis Frīdrihs Ketlers.
Notikumi Latvijas teritorijā
labot šo sadaļuNezināms laiks vai visa gada laikā
labot šo sadaļu- Zviedru karaspēks ieņemtajā Jūrmalas teritorijā pie Slokas uzcēla nocietinājumus.
- Pēc izcelšanās Daugavgrīvā neriskēdams savus spēkus virzīt tālāk uz Rīgu, zviedru karaspēka vadonis grāfs Mansfelds Daugavas kreisajā krastā pie Lielupes ietekas Daugavā uzcēla četrstūrveida šternskansti (tagadējais Daugavgrīvas cietoksnis). Šo skansti, kas deva iespēju uzraudzīt kuģniecību gan Daugavā, gan Lielupē, nosauca par Neimindes skansti. Tās apbruņojumā bija 29 falkoneti un to sargāja 250 cilvēku liels garnizons.
- Mansfelds ieņēma Koknesi.
- Zviedrijas karalis Kārlis IX Daugavgrīvā noteica muitas nodevu 5 % apmērā no pārvadājamo preču vērtības, taču tirgotāji atteicās to maksāt.
- Par Rīgas pilsētas skolu inspektoru sāk strādāt luterāņu mācītājs Hermanis Samsons.
- Par Rīgas pils komendantu tika iecelts Volmārs fon Fārensbahs.
- Vācu mācītājs un teologs (latviešu rakstniecības pamatlicējs) Georgs Mancelis pārcēlās uz Rīgu un iestājās Domskolā.
- Zemgales hercogs Frīdrihs Ketlers un viņa sieve Elizabete Magdalēna devās uz kūrēm (rehabilitāciju) Vīzenbādē.
- Mollīna tipogrāfija Rīgā izdeva 3 jaunas grāmatas.
Jūlijs
labot šo sadaļu- Pētera baznīcas tornī iespēra zibens.
Augusts
labot šo sadaļu- 1. augusts — Zviedru spēki grāfa Mansfelda vadībā izcēlās malā netālu no Daugavas ietekas un ieņēma Daugavgrīvas pili (Dinamindi).
- 5. augusts —Zviedru karaspēks naktī ieņēma Kokneses pili un pilsētu, gandrīz pilnībā iznīcinot poļu garnizonu (izņemot 30 kareivjus). Atstājot pilī un pilsētā 200 savējos karavīrus zviedri aizgāja.
Septembris
labot šo sadaļu- Tika dibināta Kabiles luterāņu draudze.
Oktobris
labot šo sadaļu- 1. oktobris — Mansfelds bij spiests atstāt Neimindi un atgriezties Zviedrijā, paturot Dinamindē nelielu garnizonu.
- 28. oktobris — Poļu spēki ielauzās Koknesē un tur atstāto zviedru garnizonu pilnībā iznīcināja.
Kultūra
labot šo sadaļuZinātne
labot šo sadaļuDzimuši
labot šo sadaļu- Matiass Dītrihs I fon der Reke, Jaunpils mantinieks, veica Jaunpils pārbūvi. (miris 1652.)
- Johans Stenders, luterāņu mācītājs Latgalē un Kurzemes hercogistē, Sēlpils prāvests, Stenderu dzimtas aizsācējs Latvijas teritorijā. (miris 1669.)
Miruši
labot šo sadaļu- 29. februāris — Jēkabs Šverins (Jacob II, Capitain), Kurzemes bruņniecības loceklis, Alsungas un vairāku citu Alsungas novada muižu īpašnieks, Kurzemes hercogistes sūtnis Krakovā.
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |