1604. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1604. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, bet dienviddaļā Grobiņas apgabals, kuri nebija pakļauti Kurzemes hercogistei. Pārdaugavas Livonijas hercogistes teritorijā turpinājās poļu—zviedru kara pirmā kampaņa.

Valdnieki

Zviedri kārtējo reizi bloķēja Rīgas ostu, traucējot tās darbību.
Tika parakstīts jauns līgums starp Rīgas rāti un namnieku opozīciju, kas paredzēja ģilžu aktīvu līdzdalību pilsētas naudas un nekustamo īpašumu pārvaldē. Līdz ar to Svētā Severīna dienas izlīgums tika atcelts.
Rīgas rāte, baidīdamās par pilsētas drošību, uzcēla jaunu lielgabalu un zvanu lietuvi ārpus pilsētas mūra Kalēju ielā 9/11.
Polijas karalis Sigismunds III apstiprināja Rīgas pilsētas pretenzijas uz Salaspils un Ikšķiles muižu īpašumiem, kurus par 10 000 poļu guldeņiem Rīgas rāte nopirka no Teodora Рenkinga (Schenking).
Bazīlijs Plīnijs (pazīstams tā laika dzejnieks) kļuva par Rīgas pilsētas ārstu.
Par Neretas luterāņu baznīcas mācītāju tika iecelts Kristjānis Fīrekers (Kristofora Fīrekera tēvs).
Pirmo reizi vēstures avotos tika minēts Skadiņu ciems (Olaines senākais nosaukums).
Rīgas Doma baznīcā uzstādīja Mazās ģildes akmens epitāfiju.
Kristofs fon Rape kļuva par Prūsijas kancleru, markgrāfiene Sofija tam uz 12 gadiem iznomāja Piltenes apgabalu. Fon Rape apņēmās viņai maksāt 1000 guldeņu gadā.
Rīgas landfogteja sadalīta trīs daļās (Babītes, Biķera un Katlakalna draudzes novadi), katrā pa četriem pagastiem.
Juhans Šite tika iecelts dižciltīgo kārtā.
Ērdmans Tolgsdorfs ieradās Cēsīs.

24. februāris —Linšēpingā Zviedrijas Rigsdags formāli atcēla no Zviedrijas troņa Sigismundu III.

9. jūlijs — Polijas karalis apstiprināja mantošanas tiesības uz Cīravas muižu Hermaņa fon Maidela otrajai sievai Annai, dzim. fon Dēnhofai (Dönhoff).
27. jūlijs — Polijas karalis izdeva rīkojumu, kas liek Rīgas rātei paziņot komūnai to, cik lielu algu saņem birģermeistari, rātes locekļi, sindiks, soģi un eltermaņi. Visi ienākumi ir jānodod kopējā pilsētas kasē, un bez namnieku ziņas šos līdzekļus lietot aizliegts.

29. septembris — Cēsu pils dienvidu korpusa pagrabos pārbaudot šaujamā pulvera noliktavu nejaušā kārtā uzspridzinājās poļu apakšpilskungs. Stipri cieta pils lielā svētku zāle un citas dienvidu korpusa telpas.

Mollīna tipogrāfijas darbinieks Heinrihs Tūms izveidoja grāmatzīmi H. Roma-Horsta ģimenei, kas varētu būt pirmais Rīgā veidotais darbs gravīras tehnikā.

Rīgas birģermeistars Nīenštets izdeva savu Livonijas vēsturi, kuru iesāka ar to, kā 12. gadsimtā Brēmenes tirgotāji pirmo reizi iebraukuši Daugavā.
Nīenštets pirmo reizi aprakstīja Saknīšu-Atvasīšu lībiešu uzkalniņkapus.

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.