Nodokļu politika

Nodokļu politika ir valsts ieviesta politika, kas nosaka, kādus, kāda veida un kāda apmēra nodokļus tā ievieš. Tai ir ietekme gan uz makroekonomiku, gan uz mikroekonomiku. Makroekonomikā šādi var regulēt kopējo naudas daudzumu saimniecībā, kā arī veicināt vai samazināt saimniecisko darbību valstī. Mikroekonomika tiek ietekmēta, jo dažādi nodokļi un to apmēri maina atsevišķu uzņēmumu un iedzīvotāju spēju saimnieciski attīstīties.

Filozofija

Ekonomistu un politiķu viedokļi par dažāda veida nodokļu un to izmantošanas veidu ietekmi atšķiras. Labējāk noskaņotie uzsver, ka regresīva nodokļu sistēma un zemi nodokļi veicinātu uzņēmumu attīstību un saimniecisko izaugsmi. Piemēram, bijušā ASV prezidenta Ronalda Reigana padomnieks ekonomists Miltons Frīdmans par nodokļiem ir teicis, ka viņam "patiktu samazināt nodokļus jebkuros apstākļos, jebkāda aizbildinājuma dēļ, jebkāda iemesla dēļ, kad vien tas ir iespējams". Nodokļu samazināšana ir arī raksturīga labējiem populistiem.

Citi uzsver, ka nodokļus var izmantot, lai stimulētu saimniecību un mazinātu nevienlīdzību. Kreisais ekonomists Ričards Volfs aizstāv progresīvu nodokļu sistēmu, norādot uz apmēram trīsdesmit gadiem pēc Otrā pasaules kara, kad Amerikas Savienotajās Valstīs bija ļoti progresīva nodokļu sistēma, zems bezdarba līmenis un strauja saimnieciskā attīstība.^[1]

Skatīt arī

Atsauces

↑ Ričards D. Volfs (Richard D. Wolff). «Why Taxing the Rich Makes Sense (angliski)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 16. martā. Skatīts: 2016. gada 16. jūlijā.

Šis ar ekonomiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Ričards D. Volfs (Richard D. Wolff). «Why Taxing the Rich Makes Sense (angliski)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 16. martā. Skatīts: 2016. gada 16. jūlijā.

[1]