Tanagru dzimta
Tanagru dzimta (Thraupidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 383 dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 95 ģintīs.[1] Tā ir otra lielākā putnu dzimta, kas apvieno 4% no visām putnu sugām pasaulē un 12% Neotropikas putnu.[2]
| Tanagru dzimta Thraupidae (Cabanis, 1847) | |
|---|---|
.jpg) Zeltainā tanagra (Tangara arthus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Tanagru dzimta (Thraupidae) |
 Tanagru dzimta Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu.jpg)
Tanagru dzimta izplatīta Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.[1] Lielākā sugu dažādība sastopama Dienvidamerikā, apmēram 60% no visām tanagru sugām, turklāt 30% sastopami Andos. Daudzas sugas izplatītas relatīvi nelielos areālos.
Izskats
labot šo sadaļuTie ir mazi vai vidēji lieli putni.[3] Mazākais dzimtā ir baltausu asknābis (Conirostrum leucogenys), kura ķermeņa garums ir apmēram 9 cm, svars 7 g.[4] Par to tikai pavisam nedaudz smagāka ir īsknābja medusložņa (Cyanerpes nitidus).[5] Garākā dzimtā ir žagattanagra (Cissopis leverianus), kuras ķermeņa garums ir 29 cm, svars 76 g.[6] Toties smagākā ir baltgalvas tanagra (Sericossypha albocristata), kuras ķermeņa garums ir 24 cm, bet svars 125 g.[7]
Abi dzimumi parasti ir apmēram vienā lielumā. Lielākajai daļai sugu spārni ir īsi un noapaļoti. Knābja forma atkarībā no sugas var būt dažāda, tā atbilst putna barošanās ieradumiem. Daudzas sugas ir spilgtās, košās krāsās, bet dažas sugas ir melnbaltas. Tēviņi parasti ir košāki un krāsaināki nekā mātītes. Jaunie putni nav tik koši kā pieaugušie. Ir sugas, kuru jaunie putni ir pat atšķirīgā krāsā.[8]
Uzvedība
labot šo sadaļuLielākā daļa tanagru dzīvo pa pāriem vai uzturas nelielās grupās, kurās ir apmēram 3—5 īpatņi. Visbiežāk tie ir vecāki ar saviem pēcnācējiem. Tanagras var novērot gan bariņos, kuros ir tikai vienas sugas pārstāvji, gan jauktos bariņos. Tanagras ir visēdājas un to barošanās specifika atšķiras atkarībā no ģints. Kopumā barojas ar augļiem, sēklām, nektāru, ziediem un arī ar kukaiņiem. Kukaiņus, atkarībā no sugas, uzlasa gan no koku zariem, gan no lapu apakšām, gan no mizu rievu spraugām. Dažas sugas sēž koku zaros un gaida garām lidojošus kukaiņus.[8]
Tanagras ligzdo gan pa atsevišķiem pāriem un nodibina ligzdošanas teritoriju, gan veido kolonijas. Ligzdas galvenokārt ir kausveida un atrodas koku zaros, tās var būt gan seklas, gan dziļas. Dažām sugām ligzda ir gandrīz apaļa kā bumba ar ieeju sānos. Lielākā daļa tanagru ligzdo biezos mežos. Dējumā vidēji 3—5 olas. Ligzdu būvē un olas perē tikai mātīte, bet tēviņš to baro inkubācijas perioda laikā. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Dažām sugām iepriekšējā gada jaunie putni palīdz izbarot mazuļus.
Sistemātika
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Tanagers and allies, 2018
- ↑ Phylogenetics and diversification of tanagers (Passeriformes: Thraupidae), the largest radiation of Neotropical songbirds
- ↑ Julian P. Hume & Michael Walters. (2012) Extinct Birds. ISBN 978-1-4081-5725-1
- ↑ Alive: White-eared Conebill (Conirostrum leucogenys)
- ↑ Alive: Short-billed Honeycreeper (Cyanerpes nitidus)
- ↑ Alive: Magpie Tanager (Cissopis leverianus)
- ↑ Alive: White-capped Tanager (Sericossypha albocristata)
- ↑ 8,0 8,1 Britannica: Tanager