Gaišais ķeģis (Acanthis hornemanni) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatītas Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Izšķir divas pasugas.[1]

Gaišais ķeģis
Acanthis hornemanni (Holbøll, 1843)
Gaišais ķeģis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaŽubīšu dzimta (Fringillidae)
ApakšdzimtaDadzīšu apakšdzimta (Carduelinae)
ĢintsĶeģi (Acanthis)
SugaGaišais ķeģis (Acanthis hornemanni)
Sinonīmi
  • Carduelis hornemanni
  • Carduelis exilipes
  • Acanthis exilipes
Gaišais ķeģis Vikikrātuvē
 
Gaišais ķeģis mājo Eirāzijas un Ziemeļamerikas ziemeļos, attēls uzņemts Kanādā
 
Tēviņa krūtis ir baltas ar gaiši sārtu tonējumu

Gaišais ķeģis ligzdo Eirāzijas un Ziemeļamerikas tundras zonā, kā arī Grenlandē. Rudenī klejo uz dienvidiem, bet ievērojami mazākā skaitā un ne tik tālu kā parastais ķeģis. Vistālāk uz dienvidiem klejo Sibīrijas ziemeļos ligzdojošie putni, kuri ziemā sasniedz Ķīnas ziemeļdaļu.[2] Toties lielākā daļa Ziemeļamerikas populācijas ir nometnieki.[2]

Gaišais ķeģis Latvijā ir samērā rets caurceļotājs un ziemotājs. Ieceļošana pirmo reizi pierādīta 1905. gada novembrī, kad viens īpatnis iegūts Rīgas nomalē Iļģuciema apkaimē. Tā kā atšķiršana no parastā ķeģa ir problemātiska, tad ne vienmēr var pateikt, kurai no sugām novērotais putns pieder.

Nepieredzēti daudz gaišo ķeģu ieceļoja 2017. gada rudenī un ziemā uz 2018. gadu, kad labi pierādīta 168 īpatņu novērošana. Pieņemot, ka izdevies pamanīt visai niecīgu daļu, šajā invāzijā ieceļojušo gaišo ķeģu skaits mērāms vairākos tūkstošos. Piemēram, ja no katriem 20 putniem tiktu pamanīts viens, kopskaits pārsniedz 6000.[2] Latvijā ieklejo un ziemo Eirāzijas pasuga Acanthis hornemanni exilipes.[2]

Gaišais ķeģis ir neliela auguma dziedātājputns ar īsu, konisku, smailu knābi. Ķermeņa garums 11,5—15 cm, spārnu plētums 21—27 cm, svars pasugai A. h. exilipes 10—16 g, nominālpasugai A. h. hornemanni 17—20 g.[3][4]

Gaišā ķeģa muguras lejas daļa balta (tēviņiem ar viegli sārtu toni), arī zemaste balta ar šauru, melnu centrālu svītru vai arī bez svītras. Muguras plecu daļa un galva pelēksvītrota, vēders balts ar dažām smalkām, tumšām svītriņām. Spārnu lidspalvas melnas ar baltām maliņām. Piere koši sarkana, pazode melna, kā arī apspalvojums ap acīm melns. Tēviņa balto krūšu augšējā daļa ar gaiši sārtu tonējumu. Knābis abiem dzimumiem tumši dzeltens vai oranžs, acis tumši brūnas.[4][5]

Mātīte līdzīga tēviņam, bet tai nav sārtā tonējuma uz krūtīm un muguras. Kopumā tā ir nedaudz brūnāka, sarkanās pieres laukums mazāks. Jaunie putni līdzīgi mātītei, bet ar intensīvāku svītrojumu.[5] Gaišā ķeģa ķermeņa spalvas garas ar mīkstiem galiem, tādējādi tās efektīvi spēj satvert daudz gaisa, aizsargājot ķermeni no aukstuma. Gaišajam ķeģim apspalvojums sedz arī tās ķermeņa daļas, kas lielākajai daļai citu putnu ir bez apspalvojuma. Ja kļūst pa siltu, putns šīs spalvas ar knābi izrauj.[5]

Līdzīgas sugas

labot šo sadaļu
 
Gaišajam ķeģim ļoti līdzīgs ir parastais ķeģis, pa kreisi gaišais ķeģis, pa labi parastais ķeģis
 
Gaišais ķeģis galvenokārt barojas ar dažādām sēklām

Salīdzinot ar ļoti līdzīgo parasto ķeģi, gaišais ķeģis ir gaišāks, pelēcīgāks (ne tik brūns), ar mazāk izteiktu svītrojumu. Gaišais ķeģis ir arī nedaudz lielāks, bet tā knābis īsāks. Krūtis gaišākas, ne tik intensīvi sarkanas kā ķeģim.[4][5]

Gaišais ķeģis ligzdo tundrā, kur aug krūmi, pundurkoki (kārkli, vītoli, bērzi, alkšņi un egles) un virši. Ārpus vairošanās sezonas tas uzturas atklātās mežmalās, izcirtumos, krūmainās pļavās un tīrumos. Sastopams no jūras līmeņa līdz 450 m virs jūras līmeņa Kanādā un Grenlandē, bet līdz 1300 m Kamčatkā.[5] Migrācijas lidojumus bieži veic kopīgos baros ar parastajiem ķeģiem. Lidojums ātrs, viļņveidīgs, ātrām spārnu vēdām mijoties ar planēšanu.[2]

Gaišais ķeģis galvenokārt barojas ar dažādām sēklām, piemēram, alkšņu un bērzu, ar pumpuriem, asniem un jaunajiem dzinumiem. Ligzdošanas sezonā barojas ar kukaiņiem un to kāpuriem, piemēram, blaktīm, mušām, odiem, tauriņiem vabolēm un arī ar zirnekļiem.[5]

Barību meklē uz zemes un kokos. Gaišais ķeģis ir ļoti izveicīgs un spēj karāties zarā ar galvu uz leju. Lobot sēklas, tās pietur ar pirkstiem. Gaišais ķeģis barības vada atzaros var noglabāt barību, kas tam noder garajās ziemas naktīs.[5] Ligzdošanas sezonā barojas nelielās grupās vai pa pāriem, bet ārpus tās lielos baros (līdz 100 īpatņiem), kas jaukti ar parastajiem ķeģiem.[5]

 
Gaišā ķeģa olas

Ligzdošanas sezona ilgst no maija līdz jūlijam. Veido monogāmus pārus. Riesta laikā tēviņš veic rituālo mātītes barošanu. Ligzdo pa atsevišķiem pāriem vai vaļīgās kolonijās. Katram pārim ap ligzdu ir neliela teritorija, kuru tas aizsargā, kā arī tēviņš līdz perēšanai apsargā arī mātīti.

Kausveida ligzdu būvē mātīte, izmantojot žagariņus, zāli un saknītes. No iekšpuses tā izklāta ar smalkākiem zāļu stiebriņiem, spalvām un dzīvnieku vilnu. Atrodas zemā krūmā vai kokā, apmēram 0,5—2 m augstumā no zemes, arī uz zemes, paslēpta zem kuplākiem augiem vai akmeņiem. Tā kā ligzdas vieta parasti atrodas ūdens tuvumā vai pat tieši virs ūdens, to bieži apdraud pēkšņa ūdens līmeņa celšanās.[5]

Sezonā parasti viens perējums, retumis divi. Dējumā 3—6 gaiši zilizaļas olas ar tumšiem raibumiņiem. Inkubācijas periods ilgst 11—13 dienas, perē tikai mātīte. Tēviņš to tikmēr baro. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Putnēni tiek baroti ar mīkstiem bezmugurkaulniekiem. Jaunie putni izlido 12—15 dienu vecumā.[5]

Gaišajam ķeģim ir 2 pasugas:[1]

  • Acanthis hornemanni hornemanni — nominālpasuga, sastopams Kanādas ziemeļaustrumos un Grenlandē;
  • Acanthis hornemanni exilipes — sastopams Eirāzijas ziemeļos, Aļaskā un Kanādas ziemeļrietumos.

Ārējās saites

labot šo sadaļu