Dižknābis

žubīšu dzimtas putns

Dižknābis jeb svirpis[1] (Coccothraustes coccothraustes) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga dižknābju ģintī (Coccothraustes).[2] Izšķir 6 pasugas.[2][3]

Dižknābis
Coccothraustes coccothraustes (Linnaeus, 1758)
Dižknābis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaŽubīšu dzimta (Fringillidae)
ApakšdzimtaDadzīšu apakšdzimta (Carduelinae)
ĢintsDižknābji (Coccothraustes)
SugaDižknābis (Coccothraustes coccothraustes)
Dižknābis Vikikrātuvē

Izplatība labot šo sadaļu

Dižknābis izplatīts Palearktikā, sākot ar Rietumeiropas un Āfrikas ziemeļrietumiem, pāri Eirāzijas centrālajai daļai līdz Japānai un Kamčatkai.[4][5] Reizēm ieklejo salās pie Aļaskas krastiem.[6] Eiropas ziemeļu robeža sasniedz Zviedrijas un Somijas dienvidus. Ārpus Eiropas sastopami arī Turcijā, Irānas ziemeļos un Afganistānā. Eiropas populācija galvenokārt ziemo ligzdošanas areālā, vienīgi Austrumeiropas, kā arī Sibīrijas ligzdotāji pārvietojas ziemot uz rietumiem un dienvidiem.[4][5]

Latvijā labot šo sadaļu

 
Spārni dižknābim ir zilganmelni ar metālisku spīdumu

Dižknābis Latvijā ir samērā parasts ligzdotājs, bet tā izplatība ir nevienmērīga. Ceļošanas laikā nav pārāk uzkrītošs, jo skaits nav liels, turklāt katru gadu tas ir atšķirīgs. Nelielā skaitā dižknābji regulāri ziemo. Latvijā sastopama nominālpasuga - Coccothraustes coccothraustes coccothraustes.[5]

Izskats labot šo sadaļu

Dižknābis ir vidēji liels putns ar lielu, apaļu galvu, masīvu, konisku knābi un īsu asti. Arī kājas ir īsas, rozīgi pelēkas. Tā ķermeņa garums ir 16—18 cm, spārnu izplētums 29–33 cm, svars 48—62 g.[5][7][8] Lai arī abi dzimumi izskatās vienādi, mātītes ir nedaudz mazākas, to knābis mazāk masīvs un apspalvojums kopumā pelēcīgāks, mazāk košs.[8] Kopumā apspalvojums ir brūns, mugura tumši brūna, vēders un krūtis gaiši brūni, galva oranžīgi brūna. Galvu no brūnā ķermeņa nodala gaiši pelēks kakls. Acis apskauj melns apspalvojums, kā arī pazode, atgādinot bārdiņu, ir melna. Spārni zilganmelni ar metālisku spīdumu, uz tiem balta šķērsjosla. Brūnajai astei balts gals, zemaste balta. Knābis vasarā melns, ziemā pelēks.[8] Jaunie putni ir pelēcīgi, to krūtis ir dzeltenīgas, tiem nav melnā zoda un knābis ir dzeltenīgi pelēks. Jauniem tēviņiem pie knābja pamatnes var redzēt nedaudz melna apspalvojuma. Pavēderes jaunajiem putniem ir tumšākas nekā pieaugušajiem putniem.[8]

Uzvedība labot šo sadaļu

 
Vairošanās sezonas laikā dižknābis aizsargā savas ligzdas teritoriju
 
Dižknābji atkarībā no izplatības areāla ir vai nu nometnieki, vai gājputni
 
Dējumā ir 2—7 olas

Dižknābis mājo lapukoku un jauktu koku mežos, kuros aug veci un lieli koki. To var novērot arī parkos, dārzos un alejās. Dižknābis apmetas arī priežu mežos, ja tuvumā ir ūdenskrātuve. Dižknābis ir samērā kautrīgs putns un to ir grūti novērot. Tas parasti uzturas koku augšējos zaros, slēpjoties starp lapām,[8] un, tikai barojoties ar sēklām vai dzerot ūdeni, tas nolaižas uz zemes, vienmēr cenšoties atrasties koka tuvumā. Barošanās vai dzeršanas laikā dižknābis ir ļoti agresīvs un dominants pret citiem putniem. Vairošanās sezonas laikā dižknābju pārim ir neliela ligzdošanas teritorija, kura tiek aktīvi aizsargāta, lai gan arī putni bez mazuļiem aizsargā, piemēram, kādu meža daļu. Šāds ieradums ļauj populācijai kopumā veiksmīgāk ligzdot un aizsargāties pret ienaidniekiem. Vairošanās sezonas laikā dižknābji parasti uzturas pa pāriem, bet pēc vairošanās tie pulcējas bariņos un barojas kopīgi.[8]

Dižknābja lidojums ir ātrs un taisns īsās distancēs, garākās distancēs lidojums ir viļnveidīgs. Pa zemi tas pārvietojas ar lēcieniem un, ja nepieciešams, ļoti viegli ceļas spārnos. Tos lidojumā var novērot līdz 200 metriem virs zemes līmeņa.

Migrācija labot šo sadaļu

Atkarībā no izplatības areāla dižknābis var būt vai nu nometnieks, vai gājputns. Vairāk ziemeļos ligzdojošie putni biežāk migrē uz dienvidiem nekā dienvidos ligzdojošie. Jaunie putni biežāk migrē, salīdzinot ar pieaugušajiem, kā arī mātītes biežāk migrē, salīdzinot ar tēviniem.[9] Migrācijas lidojumi parasti notiek gaišajā diennakts laikā, lai gan reizēm arī naktī. Dižknābijiem ir raksturīgi arī pārlidojumi barības meklējumos, kas ziemošanas teritoprijā var būt dažādos virzienos.[9]

Barība labot šo sadaļu

Dižknābis barojas galvenokārt ar sēklām, īpaši iecienītas ir dažādu augļu sēklas, piemēram, ķiršu vai plūmju. Putns bez grūtībām ar savu spēcīgo knābi saspiež augļu kauliņus, lai piekļūtu pie kodoloņiem. Knābja iekšpuse ir raupja, lai vieglāk būtu noturēt augļa kauliņu. Galvas muskuļi ir ļoti spēcīgi un knābja spēks var sasniegt 45 kgf.[8] Dižknābis sēklas uzlasa gan uz zemes, gan kokos. Vasaras periodā tas medī kukaiņus, ar kuriem tiek baroti putnēni.[8] Barībai tiek izmantoti arī lapu pumpuri, piemēram, ozolu pumpuri.[8]

Ligzdošana labot šo sadaļu

Vairošanās sezona sākas aprīļa beigās. Dižknābji ligzdo retinātās kolonijās, kurās parasti ir līdz 6 pāriem, bet var būt līdz 20 pāriem.[8] Riesta laikā dižknābja tēviņš dzied, lai piesaistītu mātītes uzmanību. Ja mātīte atsaucas tēviņa dziedājumam, atlidojot pie tā, tēviņš sāk tai izrādīt savu uzmanību. Tas uzbož galvas un krūšu spalvas, nolaiž spārnus un izpleš asti. Izplešot spārnus, tas izrāda savas zaigojoši zilās spārnu spalvas. Ja mātītei tēviņš ir patīkams, tā pagriežas pret to un abi iet viens otram pretīm, apstājoties knābis pret knābi. Izrādot uzmanību tēviņš izpilda arī barošanas un lidošanas rituālu, kurā mātīte tiek vajāta starp koku zariem.[8]

Dižknābis ligzdu vij vai nu kādā kokā, vai krūmā, zaru žāklē. Ligzdai ir kausveida forma, tā izvīta no smalkiem zariņiem, zāļu stiebriem un ķērpjiem. Dējumā ir 2—7 gaiši pelēkas olas ar dažiem tumšiem raibumiņiem. Inkubācijas periods ilgst 9—14 dienas, perē tikai mātīte.[8] Par putnēniem rūpējas abi vecāki un tie tiek baroti ar kukaiņiem un sēkliņām. Apspalvojums jaunajiem putniem izaug 10—14 dienu vecumā. Sezonā var būt viens vai divi perējumi.[8]

Sistemātika labot šo sadaļu

Dižknābim ir 6 pasugas:[2]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Putni Daba». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 29. maijā. Skatīts: 2015. gada 4. jūlijā.
  2. 2,0 2,1 2,2 World Bird List: Finches, euphonias, longspurs, Thrush-tanager, 2018
  3. ITIS: Coccothraustes coccothraustes (Linnaeus, 1758)
  4. 4,0 4,1 «BirdLife: Hawfinch Coccothraustes coccothraustes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 20. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 26. janvārī.
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 «Ornitofaunistika: Dižknābis Coccothraustes coccothraustes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 19. augustā. Skatīts: 2015. gada 21. janvārī.
  6. «Birding Alaska: Adak Island: Hawfinch and Smew». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 5. decembrī. Skatīts: 2015. gada 26. janvārī.
  7. Garden Birds: Hawfinch
  8. 8,00 8,01 8,02 8,03 8,04 8,05 8,06 8,07 8,08 8,09 8,10 8,11 8,12 «Oiseaux-birds: Hawfinch». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 14. augustā. Skatīts: 2015. gada 26. janvārī.
  9. 9,0 9,1 Avibirds: Hawfinch[novecojusi saite]

Ārējās saites labot šo sadaļu