Dižknābis
Dižknābis jeb svirpis[1] (Coccothraustes coccothraustes) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga dižknābju ģintī (Coccothraustes).[2] Izšķir 6 pasugas.[2][3]
| Dižknābis Coccothraustes coccothraustes (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Žubīšu dzimta (Fringillidae) |
| Apakšdzimta | Dadzīšu apakšdzimta (Carduelinae) |
| Ģints | Dižknābji (Coccothraustes) |
| Suga | Dižknābis (Coccothraustes coccothraustes) |
 Dižknābis Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļuDižknābis izplatīts Palearktikā, sākot ar Rietumeiropas un Āfrikas ziemeļrietumiem, pāri Eirāzijas centrālajai daļai līdz Japānai un Kamčatkai.[4][5] Reizēm ieklejo salās pie Aļaskas krastiem.[6] Eiropas ziemeļu robeža sasniedz Zviedrijas un Somijas dienvidus. Ārpus Eiropas sastopami arī Turcijā, Irānas ziemeļos un Afganistānā. Eiropas populācija galvenokārt ziemo ligzdošanas areālā, vienīgi Austrumeiropas, kā arī Sibīrijas ligzdotāji pārvietojas ziemot uz rietumiem un dienvidiem.[4][5]
Latvijā
labot šo sadaļu.jpg)
Dižknābis Latvijā ir samērā parasts ligzdotājs, bet tā izplatība ir nevienmērīga. Ceļošanas laikā nav pārāk uzkrītošs, jo skaits nav liels, turklāt katru gadu tas ir atšķirīgs. Nelielā skaitā dižknābji regulāri ziemo. Latvijā sastopama nominālpasuga - Coccothraustes coccothraustes coccothraustes.[5]
Izskats
labot šo sadaļuDižknābis ir vidēji liels putns ar lielu, apaļu galvu, masīvu, konisku knābi un īsu asti. Arī kājas ir īsas, rozīgi pelēkas. Tā ķermeņa garums ir 16—18 cm, spārnu izplētums 29–33 cm, svars 48—62 g.[5][7][8] Lai arī abi dzimumi izskatās vienādi, mātītes ir nedaudz mazākas, to knābis mazāk masīvs un apspalvojums kopumā pelēcīgāks, mazāk košs.[8] Kopumā apspalvojums ir brūns, mugura tumši brūna, vēders un krūtis gaiši brūni, galva oranžīgi brūna. Galvu no brūnā ķermeņa nodala gaiši pelēks kakls. Acis apskauj melns apspalvojums, kā arī pazode, atgādinot bārdiņu, ir melna. Spārni zilganmelni ar metālisku spīdumu, uz tiem balta šķērsjosla. Brūnajai astei balts gals, zemaste balta. Knābis vasarā melns, ziemā pelēks.[8] Jaunie putni ir pelēcīgi, to krūtis ir dzeltenīgas, tiem nav melnā zoda un knābis ir dzeltenīgi pelēks. Jauniem tēviņiem pie knābja pamatnes var redzēt nedaudz melna apspalvojuma. Pavēderes jaunajiem putniem ir tumšākas nekā pieaugušajiem putniem.[8]
Uzvedība
labot šo sadaļu.jpg)
Dižknābis mājo lapukoku un jauktu koku mežos, kuros aug veci un lieli koki. To var novērot arī parkos, dārzos un alejās. Dižknābis apmetas arī priežu mežos, ja tuvumā ir ūdenskrātuve. Dižknābis ir samērā kautrīgs putns un to ir grūti novērot. Tas parasti uzturas koku augšējos zaros, slēpjoties starp lapām,[8] un, tikai barojoties ar sēklām vai dzerot ūdeni, tas nolaižas uz zemes, vienmēr cenšoties atrasties koka tuvumā. Barošanās vai dzeršanas laikā dižknābis ir ļoti agresīvs un dominants pret citiem putniem. Vairošanās sezonas laikā dižknābju pārim ir neliela ligzdošanas teritorija, kura tiek aktīvi aizsargāta, lai gan arī putni bez mazuļiem aizsargā, piemēram, kādu meža daļu. Šāds ieradums ļauj populācijai kopumā veiksmīgāk ligzdot un aizsargāties pret ienaidniekiem. Vairošanās sezonas laikā dižknābji parasti uzturas pa pāriem, bet pēc vairošanās tie pulcējas bariņos un barojas kopīgi.[8]
Dižknābja lidojums ir ātrs un taisns īsās distancēs, garākās distancēs lidojums ir viļnveidīgs. Pa zemi tas pārvietojas ar lēcieniem un, ja nepieciešams, ļoti viegli ceļas spārnos. Tos lidojumā var novērot līdz 200 metriem virs zemes līmeņa.
Migrācija
labot šo sadaļuAtkarībā no izplatības areāla dižknābis var būt vai nu nometnieks, vai gājputns. Vairāk ziemeļos ligzdojošie putni biežāk migrē uz dienvidiem nekā dienvidos ligzdojošie. Jaunie putni biežāk migrē, salīdzinot ar pieaugušajiem, kā arī mātītes biežāk migrē, salīdzinot ar tēviniem.[9] Migrācijas lidojumi parasti notiek gaišajā diennakts laikā, lai gan reizēm arī naktī. Dižknābijiem ir raksturīgi arī pārlidojumi barības meklējumos, kas ziemošanas teritoprijā var būt dažādos virzienos.[9]
Barība
labot šo sadaļuDižknābis barojas galvenokārt ar sēklām, īpaši iecienītas ir dažādu augļu sēklas, piemēram, ķiršu vai plūmju. Putns bez grūtībām ar savu spēcīgo knābi saspiež augļu kauliņus, lai piekļūtu pie kodoloņiem. Knābja iekšpuse ir raupja, lai vieglāk būtu noturēt augļa kauliņu. Galvas muskuļi ir ļoti spēcīgi un knābja spēks var sasniegt 45 kgf.[8] Dižknābis sēklas uzlasa gan uz zemes, gan kokos. Vasaras periodā tas medī kukaiņus, ar kuriem tiek baroti putnēni.[8] Barībai tiek izmantoti arī lapu pumpuri, piemēram, ozolu pumpuri.[8]
Ligzdošana
labot šo sadaļuVairošanās sezona sākas aprīļa beigās. Dižknābji ligzdo retinātās kolonijās, kurās parasti ir līdz 6 pāriem, bet var būt līdz 20 pāriem.[8] Riesta laikā dižknābja tēviņš dzied, lai piesaistītu mātītes uzmanību. Ja mātīte atsaucas tēviņa dziedājumam, atlidojot pie tā, tēviņš sāk tai izrādīt savu uzmanību. Tas uzbož galvas un krūšu spalvas, nolaiž spārnus un izpleš asti. Izplešot spārnus, tas izrāda savas zaigojoši zilās spārnu spalvas. Ja mātītei tēviņš ir patīkams, tā pagriežas pret to un abi iet viens otram pretīm, apstājoties knābis pret knābi. Izrādot uzmanību tēviņš izpilda arī barošanas un lidošanas rituālu, kurā mātīte tiek vajāta starp koku zariem.[8]
Dižknābis ligzdu vij vai nu kādā kokā, vai krūmā, zaru žāklē. Ligzdai ir kausveida forma, tā izvīta no smalkiem zariņiem, zāļu stiebriem un ķērpjiem. Dējumā ir 2—7 gaiši pelēkas olas ar dažiem tumšiem raibumiņiem. Inkubācijas periods ilgst 9—14 dienas, perē tikai mātīte.[8] Par putnēniem rūpējas abi vecāki un tie tiek baroti ar kukaiņiem un sēkliņām. Apspalvojums jaunajiem putniem izaug 10—14 dienu vecumā. Sezonā var būt viens vai divi perējumi.[8]
Sistemātika
labot šo sadaļuDižknābim ir 6 pasugas:[2]
- Coccothraustes coccothraustes coccothraustes — nominālpasuga, sastopams Eiropā, līdz Sibīrijas centrālajai daļai un Mongolijas ziemeļiem;
- Coccothraustes coccothraustes buvryi — sastopams Ziemeļāfrikas rietumos
- Coccothraustes coccothraustes humii — sastopams no Kazahstānas dienvidiem un Uzbekistānas austrumiem līdz Afganistānas ziemeļaustrumiem;
- Coccothraustes coccothraustes japonicus — sastopams Kamčatkā, Sahalīnā, Kuriļu salās un Japānā;
- Coccothraustes coccothraustes nigricans — sastopams Ukrainas dienvidos, Kaukāzā, Turcijas ziemeļaustrumos un Irānas ziemeļos;
- Coccothraustes coccothraustes shulpini — sastopams Sibīrijas dienvidaustrumos, Ķīnas ziemeļaustrumos un Korejā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Putni Daba». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 29. maijā. Skatīts: 2015. gada 4. jūlijā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 World Bird List: Finches, euphonias, longspurs, Thrush-tanager, 2018
- ↑ ITIS: Coccothraustes coccothraustes (Linnaeus, 1758)
- ↑ 4,0 4,1 «BirdLife: Hawfinch Coccothraustes coccothraustes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 20. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 26. janvārī.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 «Ornitofaunistika: Dižknābis Coccothraustes coccothraustes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 19. augustā. Skatīts: 2015. gada 21. janvārī.
- ↑ «Birding Alaska: Adak Island: Hawfinch and Smew». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 5. decembrī. Skatīts: 2015. gada 26. janvārī.
- ↑ Garden Birds: Hawfinch
- ↑ 8,00 8,01 8,02 8,03 8,04 8,05 8,06 8,07 8,08 8,09 8,10 8,11 8,12 «Oiseaux-birds: Hawfinch». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 14. augustā. Skatīts: 2015. gada 26. janvārī.
- ↑ 9,0 9,1 Avibirds: Hawfinch[novecojusi saite]