Ģirliči, ģirliču ģints (Serinus) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae). Apvieno 8 neliela auguma sugas, kas izplatītas Eirāzijā un Āfrikā, turklāt lielākā sugu dažādība sastopama Āfrikā.[1] Šīs grupas tuvākie radinieki ir krustknābji, ķeģi un ķivuļi.[2]

Ģirliči
Serinus (Koch, 1816)
Ģirlicis (Serinus serinus)
Ģirlicis (Serinus serinus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaŽubīšu dzimta (Fringillidae)
ApakšdzimtaDadzīšu apakšdzimta (Carduelinae)
ĢintsĢirliči (Serinus)
Ģirliči Vikikrātuvē

Ģints zinātniskais nosaukums atvasināts no latīņu valodas un latviski nozīmē "kanārijdzeltens".[3]

Latvijā labot šo sadaļu

 
Viens no lielākajiem ģintī ir Dienvidāfrikas kanārijputniņš (Serinus canicollis)

Latvijā sastopama viena ģirliču ģints suga — ģirlicis (Serinus serinus).[4] Tas izplatīts nevienmērīgi — vietām parasts ligzdotājs, vietām nav sastopams nemaz.[5]

Kopīgās īpašības labot šo sadaļu

Ģirliču ģints sugas ir nelieli vai vidēji lieli dziedātājputni. Vieni no mazākajiem ģintī ir ģirlicis (mazāko īpatņu garums 11 cm, svars 8,5 g) un sarkanpieres ģirlicis (Serinus pusillus) (mazāko īpatņu garums 10,5 cm, svars 9,5 g).[6] Vieni no lielākajiem ir Dienvidāfrikas kanārijputniņš (Serinus canicollis) (lielāko īpatņu garums 14 cm, svars 19,7 g) un kanārijputniņš (Serinus canaria) (lielāko īpatņu garums 13,5 cm, svars 20 g).[7]

Lielākajai daļai apspalvojumā ir kaut kas dzeltens vai zaļš.[8] Izņēmums ir melngalvas kanārijputniņš (Serinus alario), kura apspalvojums ir brūns ar baltu un melnu.[9]

Sistemātika labot šo sadaļu

 
Mājas kanārijputniņš (Serinus canaria domestica)

Ģirliču ģints (Serinus)[1]

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu