Šķilbēnu jaunā baznīca

Šķilbēnu Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca
Šķilbēnu Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca
	Šķilbēnu jaunā katoļu baznīca
	Šķilbēnu jaunā baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta	Latvija, Balvu novads Šķilbēnu pagasts, Rekova
Koordinātas	57°02′39″N 27°37′11″E / 57.04417°N 27.61972°EKoordinātas: 57°02′39″N 27°37′11″E / 57.04417°N 27.61972°E
Piederība konfesijai	Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads	2009
Baznīcas vai organizācijas statuss	Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss	baznīca
Vadība	prāvests Staņislavs Prikulis
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens	R
Celtniecības sākums	1934
Celtniecības beigas	2009
Specifikācija
Būvmateriāli	mūris

Šķilbēnu Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.^[1] Tā atrodas Balvu novada Šķilbēnu pagasta centrā Rekovā.

Vēsture labot šo sadaļu

Pirmo Šķilbēnu katoļu baznīcu Šķilbēnos uzbūvēja 1924. gadā, pārbūvējot bijušo klēti. Pirmais draudzes prāvests Staņislavs Šikur-Kalvāns savas kalpošanas laikā pie tās piebūvēja divus, aptuveni 12 metrus augstus torņus, ar ko vienlaicīgi izveidojās priekštelpa dievnamam un tas kļuva garāks, bet ēkas otrā galā piebūvēja koka sakristeju.

1934. gadā prāvests L. Štagars uzsāka būvēt jauno Šķilbēnu baznīcu, 33 metrus garu un 16 metrus platu celtni. Logu augstumā uzcēla baznīcas mūrus, uzbūvēja divas sakristejas un apaļu loka eju gar presbitērija sienu. Šai ejai un sakristejām uzlika skārda jumtu. Vēl līdz galam neuzceltajā dievnamā darbdienās prāvests noturēja Svētās Mises. Baznīcu nepaspēja uzcelt līdz valsts iekārtas maiņai. Sākoties padomju varas gadiem, vadības funkcionāri līdz galam neuzbūvēto dievnamu draudzei atņēma, vēlāk ēkā ierīkojot ceļu daļas remontdarbnīcu.^[2] Latvijai atgūstot valstisko neatkarību, 1993. gada 1. decembrī baznīca šo ēku izdemolētā stāvoklī atguva atpakaļ. 2006. gadā toreizējais Šķilbēnu pagasta padomes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs vērsās pie Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskapa Jāņa Buļa ar lūgumu šo ēku pārbūvēt kā kultūras namu. Bīskaps nolēma ēku atjaunot atbilstoši sākotnējai iecerei, uzbūvējot dievnamu. 2006. gadā atsākās baznīcas celtniecības darbi un 2009. gada 16. augustā bīskaps Jānis Bulis to konsekrēja Sāpju Dievmātes godam.^[3]

Eksterjers labot šo sadaļu

Dievnams ir mūra ēka, no galvenās fasādes puses tai ir divi stāvi. Virs galvenās ieejas atrodas moderna stila zvanu tornis, kas veidots no četriem betona stabiem, kurus nosedz jumts, zem kura atrodas zvans. Baznīcai vēl nav iekārtots dārzs, tai nav žoga.

Interjers labot šo sadaļu

Virs baznīcas ieejas atrodas kora telpa. Telpa ir gaiša, ko dod plašie logi baznīcas sānu sienās gan sānu navās, gan vidējās navas augšējā pusē. Interjers veidots modernā un askētiskā stilā. Uz presbitērija gala sienas atrodas krucifikss. Dievnamā nav speciāla dievgalda, tā vietā vidējā daļā presbitērijā atrodas altāris, kas tur novietots, lai, celebrējot Svēto Misi, priesteris atrastos ar seju pret tautu. Baznīcā aplūkojamas Krustaceļa bildes. Sānu altāru pagaidām nav, to vietās kreisajā pusē atrodas Dievmātes glezna, bet labajā mākslinieces Astras Ločmeles Ambarovas Žēlsirdīgā Jēzus svētglezna, ko iesvētīja 2012. gadā.^[4] Dievnamā no 2011. gada ir aplūkojama pastāvīga liturģisko lietu ekspozīcija.

Draudze labot šo sadaļu

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzes prāvests ir Staņislavs Prikulis, bet draudzi apkalpo priesteris Ivars Vigulis.^[1] Šķilbēnu draudze oficiāli sāka darboties 1923. gadā, to izveidojot no teritorijām, kas tika atdalītas no Baltinavas un Viļakas draudzēm. Draudzei ir divpadsmit kapsētas — Svičovas, Baharevas, Ančipovas, Čilipines, Plešovas, Augstasila, Ploskines, Gusakovas, Loginu, Dagunovas, Kozlovas un Vilkovas kapsēta.

2008. gada septembrī ar draudzes atbalstu tika izdota brošūra par godu baznīcas 85 gadu pastāvēšanas jubilejai. Dievnamā darbojas garīgās literatūras bibliotēka.