Viborga

pilsēta Krievijā
Šis raksts ir par pilsētu Krievijā. Par pilsētu Dānijā skatīt rakstu Viborga (Dānija).

Viborga (krievu: Выборг no zviedru: Viborg), līdz 1944. gadam arī Vīpuri (somu: Viipuri), ir pilsēta Krievijas Federācijas Ļeņingradas apgabalā netālu no Somijas robežas pie Saimā kanāla ieteces Somu līcī.

Viborga
pilsēta
Выборг
Viborga
Viborga
Karogs: Viborga
Karogs
Ģerbonis: Viborga
Ģerbonis
Viborga (Krievija)
Viborga
Viborga
Viborga (Ļeņingradas apgabals)
Viborga
Viborga
Koordinātas: 60°42′00″N 28°44′00″E / 60.70000°N 28.73333°E / 60.70000; 28.73333Koordinātas: 60°42′00″N 28°44′00″E / 60.70000°N 28.73333°E / 60.70000; 28.73333
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Ziemeļrietumu federālais apgabals
Federācijas subjekts Ļeņingradas apgabals
Rajons Viborgas rajons
Dibināta 1293
Pilsētas tiesības 1403
Platība
 • Kopējā 160,847 km2
Augstums 3 m
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • kopā 71 772
 • blīvums 502,9/km²
Laika josla MSK (UTC+4)
Mājaslapa www.city.vbg.ru
Viborga Vikikrātuvē

Vēsture labot šo sadaļu

 
Zviedru Viborgas pils un pilsēta 1709. gadā
 
Vīpuri ģerbonis līdz 1944. gadam

1293. gadā Somijas krusta karu laikā zviedri uzcēla pirmo Vīborgas cietoksni. 1323. gadā pēc Nēteborgas (Nöteborg) miera līguma Novgoroda atzina zviedru tiesības uz Viborgu, bet Maskavija 1496.—1499. gada karā laikā atkal mēģināja to ieņemt.

1617. gadā visu Karēlijas rietumu daļu iekļāva Zviedrijas lielvalsts sastāvā, 1634. gadā to sadalīja Viborgas jeb Nīslotas lēnē (zviedru: Viborgs och Nyslotts län) dienvidrietumos un Keksholmas lēnē (Kexholms län) ziemeļaustrumos.

Lielā Ziemeļu kara laikā 1710. gadā Krievijas cars Pēteris I ieņēma Viborgas cietoksni. 1744. gadā izveidoja Viborgas guberņu, Katrīnas II valdīšanas laikā to pārveidoja par Viborgas vietniecību (1783—1797), bet Aleksandra I valdīšanas laikā par Somijas guberņu (Финляндская губерния, 1802—1811). 1790. gadā pie pilsētas notika liela jūras kauja — Viborgas kauja, kurā Krievijas flote sakāva zviedrus. No 1812. gada kā Viborgas guberņu (krievu: Выборгская губерния, zviedru: Viborgs län) to iekļāva Somijas lielhercogistes sastāvā.

Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada 6. decembrī Somijas parlaments pasludināja Somijas neatkarību. Starp pasaules kariem Vīpuri, kā tolaik sauca Viborgu, bija otrā lielākā Somijas pilsēta.

Ziemas kara laikā Padomju Savienība okupēja Viborgu un 1940. gada 31. martā inkorporēja Karēļu-somu PSR. T.s. Turpinājuma kara (1941—1944) laikā Somijas armija 1941. gada 29. augustā to atkal atguva, bet 1944. gada 20. jūnijā pie Viborgas notika lielā Tali-Ihantalas kauja, kuras laikā nopostīja daudzas pilsētas vēsturiskās ēkas.

1944. gada septembrī PSRS valdība atdalīja Viborgas rajonu no Karēļu-somu PSR un iekļāva to Ļeņingradas apgabala sastāvā. Somijas Republika atteicās no Viborgas pēc 1947. gada Parīzes līguma nosacījumiem. Pilsētas somu iedzīvotāji evakuējās uz Somiju.

Apskates objekti labot šo sadaļu

Kultūra labot šo sadaļu

Kopš 1995. gada katra gada augustā Viborgā notiek Krievijas kino festivāls "Logs uz Eiropu" (Окно в Европу).

Cilvēki labot šo sadaļu

Viborga (Vīpuri) ir somu politiķa Marti Ahtisāri (Martti Ahtisaari, 1937), riteņbraucēja Jevgeņija Berzina (Евгений Берзин, 1970), somu politiķa Maksa Jākobsona (Max Jakobson, 1923—2013), šahista Kārļa Janiša (Carl Jaenisch, 1813—1872), somu gleznotāja Ēro Jernefelta (Eero Järnefelt, 1863—1937), riteņbraucēja Vjačeslava Jekimova (Вячеслав Владимирович Екимов, 1966), somu politiķa Edvina Linkomiesa (Edwin Linkomies, 1894—1963), somu rakstnieka Vejo Meri (Veijo Meri, 1928), Formula 1 pilota Vitālija Petrova (Виталий Александрович Петров, 1984), somu karavīra Lauri Terni (Lauri Törni, 1919—1965) dzimtā pilsēta.

Savulaik Viborgas baznīcā laulājās Vituss Berings. Vīpuri skolas gadus pavadīja ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts Arturi Ilmari Virtanens (Artturi Ilmari Virtanen, 1895—1973).

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu