Gatčina

pilsēta Krievijā

Gatčina (krievu: Гатчина) ir pilsēta Krievijā, rajona centrs Ļeņingradas apgabalā. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā apgabala pilsēta. Gatčinā kopš 2021. gada izvietotas daļa apgabala administratīvo iestāžu un tā tiek uzskatīta par apgabala administratīvo centru.

Gatčina
pilsēta
Гатчина
Gatčinas pils
Gatčinas pils
Karogs: Gatčina
Karogs
Ģerbonis: Gatčina
Ģerbonis
Location of Gatčina
Gatčina (Ļeņingradas apgabals)
Gatčina
Gatčina
Koordinātas: 59°34′14″N 30°07′49″E / 59.57056°N 30.13028°E / 59.57056; 30.13028Koordinātas: 59°34′14″N 30°07′49″E / 59.57056°N 30.13028°E / 59.57056; 30.13028
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Ziemeļrietumu federālais apgabals
Federācijas subjekts Ļeņingradas apgabals
Rajons Gatčinas rajons
Pilsētas tiesības 1796
Platība
 • Kopējā 28,75 km2
Augstums 100 m
Iedzīvotāji (2018)[1]
 • kopā 94 447
 • blīvums 3 309/km²
Laika josla UTC+3 (UTC+3)
Mājaslapa gatchina-meria.ru
Gatčina Vikikrātuvē

Pilsētas centrs un Gatčinas pils ansamblis iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

VēstureLabot

Kā Hodčino (Хотчино) rakstos pirmoreiz minēta 1499. gadā. No 1923. gada pilsēta tika nosaukta par Trocku padomju darbinieka Ļeva Trocka vārdā. Tā kā Trockis tika atcelts no amata un emigrēja, 1929. gadā to nosauca par Krasnogvardejsku. 1944. gadā tā atguva savu vēsturisko nosaukumu.

1765. gadā Katrīna II Gatčinu uzdāvināja savam favorītam Grigorijam Orlovam, kurš 1766. gadā sāka arhitekta Antonio Rinaldi projektētās Gatčinas pils celtniecību. Vēlākajos gados pils vairākkārt bijusi Krievijas imperatoru rezidence. 1881. gadā Gatčina bija pirmā pilsēta Krievijas impērijā, kurā tika ierīkots ielas elektriskais apgaismojums. 1910. gadā šeit izveidoja pirmo Krievijas aerodromu. Krievijas pilsoņu kara laikā Gatčinā notika cīņas starp boļševiku karaspēku un Judeņiča spēkiem. Otrā pasaules kara laikā Gatčina no 1941. gada 13. septembra līdz 1944. gada 26. janvārim atrādās Vācijas okupācijā.

Ekonomika un zinātneLabot

Pilsētā atrodas aerokosmiskās rūpniecības ražotne (ОАО "Концерн "ЦНИИ «Электроприбор» филиал № 1) un B. P. Konstantinova Pēterburgas Kodolfizikas institūts (Петербургский институт ядерной физики им. Б. П. Константинова).

CilvēkiLabot

Gatčina ir Nīderlandes karalienes Annas Pavlovnas (Anna Paulowna, 1795-1865), šahista Mihaila Čigorina (Михаил Иванович Чигорин, 1850-1908), ģeogrāfa Mihaila Čihačova (Пётр Александрович Чихачёв, 1808-1890), elektrotehniķa Mihaila Doļivo-Dobrovoļska (Михаил Осипович Доливо-Добровольский, 1861-1919) un komponista Mihaila Ipoļitova-Ivanova (Михаил Михайлович Ипполитов-Иванов, 1859-1935) dzimtā pilsēta.

Pirms valdīšanas Gatčinas pilī dzīvoja Pāvils I, kurš piešķīris Gatčinai pilsētas tiesības. Aleksandrs III lielāko daļu no valdīšanas laika rezidēja Gatčinas pilī. Šeit jaunības dienas pavadīja arī pēdājais Krievijas cars Nikolajs II.

Pilsētā dzīvojis rakstnieks Aleksandrs Kuprins (Александр Иванович Куприн, 1870-1938).

1942. gadā pilsētas apkārtnē krita viens no galvenajiem holokausta realizētājiem Latvijā Valters Štālekers (Walter Stahlecker, 1900-1942).

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot