Gatčina
Gatčina (krievu: Гатчина) ir pilsēta Krievijā, rajona centrs Ļeņingradas apgabalā. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā apgabala pilsēta. Gatčinā kopš 2021. gada izvietotas daļa apgabala administratīvo iestāžu un tā tiek uzskatīta par apgabala administratīvo centru.
| Gatčina | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Гатчина | |||
 Gatčinas pils | |||
| |||
.svg) | |||
  Gatčina | |||
| Koordinātas: 59°34′14″N 30°07′49″E / 59.57056°N 30.13028°EKoordinātas: 59°34′14″N 30°07′49″E / 59.57056°N 30.13028°E | |||
| Valsts |
 Krievija | ||
| Federālais apgabals | Ziemeļrietumu federālais apgabals | ||
| Federācijas subjekts | Ļeņingradas apgabals | ||
| Rajons | Gatčinas rajons | ||
| Pilsētas tiesības | 1796 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 28,75 km2 | ||
| Augstums | 100 m | ||
| Iedzīvotāji (2018)[1] | |||
| • kopā | 94 447 | ||
| • blīvums | 3 309/km² | ||
| Laika josla | UTC+3 (UTC+3) | ||
| Mājaslapa |
gatchina-meria | ||
 Gatčina Vikikrātuvē | |||
.svg)
.svg)
Pilsētas centrs un Gatčinas pils ansamblis iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
VēstureLabot
Kā Hodčino (Хотчино) rakstos pirmoreiz minēta 1499. gadā. No 1923. gada pilsēta tika nosaukta par Trocku padomju darbinieka Ļeva Trocka vārdā. Tā kā Trockis tika atcelts no amata un emigrēja, 1929. gadā to nosauca par Krasnogvardejsku. 1944. gadā tā atguva savu vēsturisko nosaukumu.
1765. gadā Katrīna II Gatčinu uzdāvināja savam favorītam Grigorijam Orlovam, kurš 1766. gadā sāka arhitekta Antonio Rinaldi projektētās Gatčinas pils celtniecību. Vēlākajos gados pils vairākkārt bijusi Krievijas imperatoru rezidence. 1881. gadā Gatčina bija pirmā pilsēta Krievijas impērijā, kurā tika ierīkots ielas elektriskais apgaismojums. 1910. gadā šeit izveidoja pirmo Krievijas aerodromu. Krievijas pilsoņu kara laikā Gatčinā notika cīņas starp boļševiku karaspēku un Judeņiča spēkiem. Otrā pasaules kara laikā Gatčina no 1941. gada 13. septembra līdz 1944. gada 26. janvārim atrādās Vācijas okupācijā.
Ekonomika un zinātneLabot
Pilsētā atrodas aerokosmiskās rūpniecības ražotne (ОАО "Концерн "ЦНИИ «Электроприбор» филиал № 1) un B. P. Konstantinova Pēterburgas Kodolfizikas institūts (Петербургский институт ядерной физики им. Б. П. Константинова).
CilvēkiLabot
Gatčina ir Nīderlandes karalienes Annas Pavlovnas (Anna Paulowna, 1795-1865), šahista Mihaila Čigorina (Михаил Иванович Чигорин, 1850-1908), ģeogrāfa Mihaila Čihačova (Пётр Александрович Чихачёв, 1808-1890), elektrotehniķa Mihaila Doļivo-Dobrovoļska (Михаил Осипович Доливо-Добровольский, 1861-1919) un komponista Mihaila Ipoļitova-Ivanova (Михаил Михайлович Ипполитов-Иванов, 1859-1935) dzimtā pilsēta.
Pirms valdīšanas Gatčinas pilī dzīvoja Pāvils I, kurš piešķīris Gatčinai pilsētas tiesības. Aleksandrs III lielāko daļu no valdīšanas laika rezidēja Gatčinas pilī. Šeit jaunības dienas pavadīja arī pēdājais Krievijas cars Nikolajs II.
Pilsētā dzīvojis rakstnieks Aleksandrs Kuprins (Александр Иванович Куприн, 1870-1938).
1942. gadā pilsētas apkārtnē krita viens no galvenajiem holokausta realizētājiem Latvijā Valters Štālekers (Walter Stahlecker, 1900-1942).
AtsaucesLabot
- ↑ «26. Численность постоянного населения Российской Федерации по муниципальным образованиям на 1 января 2018 года». Federālais Valsts statistikas dienests. Skatīts: 23 janvāris 2019.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gatčina.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Gatčina enciklopēdijā "Mana pilsēta" (krieviski)
- Gatčinas pils muzejs
- Pēterburgas kodolfizikas institūts