Klaņģu kalns

Klaņģu kalns atrodas Ķekavas novada Ķekavas pagastā starp autoceļiem A5, P85 un Rīgas HES ūdenskrātuvi. Jau 1887. gadā Augusts Bīlenšteins šo vietu atzinis par pilskalnu, ko pēc tam vairākas reizes aprakstījis Kārlis fon Lēviss of Menārs.

Klaņģu kalns
Pilskalna 3D modelis
Klaņģu kalns
Atrašanās vieta	Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, Latvija
Koordinātas	56°49′13.7″N 24°16′39.2″E
Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
Oficiālais nosaukums: Klaņģu kalns - pilskalns
Aizsardzības numurs	2092
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 19. decembris

Pilskalnam iegareni apaļš veids un 4 m augsti sāni. Zemāk par tiem sākas lēzens kalna kritums, kas ziemeļos un austrumos izbeidzas muklājā. Plakumam dienvidu pusē ir 4 m augsts uzbedums, jo šai virzienā kalnam nav dabīga krituma. Pašā plakuma vidū atrodas veca, ūdeņaina bedre, domājams, aka.

Pirms Pirmā pasaules kara Klaņģukalns ticis aprakstīts kā labi uzglabājies apcietinā­jums, turpretī kara ietekmē tas ticis izpostīts. Plakumā un sānos redzamas dziļas satiksmes ejas un blindāžu vietas. Atklājusies vairāku metru bieza mītņu kārta, kurā redzami apdeguši ozola baļķi, akmeņi u.c. priekšmeti. Pilskalnā metra dziļumā atrasts stipri apdedzis bronzas šķēpa gabals, kas tagad atrodas Rīgā, Kara muzejā. Balstoties uz Indriķa hroniku, lībiešiem vācu ienākšanas laikā nav bijis piļu šai apvidū. Tas nozīmē, ka Klaņģu kalns un citi tuvējie pilskalni jau bijuši pamesti un neapdzīvoti, vā­ciešiem ienākot.

No Klaņģu kalna labi pārredzama visa Sausā Daugava un Bērzenes grīva.

• 
• 
• 

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Klaņģu kalns.
• Klaņģu kalns