Iztvaikošana ir fizikāls process, kad šķidruma molekulas, haotiski kustoties, iegūst tik lielu kinētisko enerģiju, ka tās atstāj šķidrumu, pārvarot pārējo molekulu pievilkšanās spēkus. Tātad šķidruma daudzums vaļējā traukā nemitīgi samazinās. Lai šķidrums iztvaikotu, tam nav obligāti jāsasniedz vārīšanās temperatūra. Vārīšanās ir iztvaikošanas process apstākļos, kad apkārtējais spiediens ir vienāds ar tvaika parciālspiedienu attiecīgajā temperatūrā. Vārīšanās laikā iztvaikošana notiek visā šķidruma tilpumā, nevis tikai no virsmas.

Šķidruma daudzums vaļējā traukā nemitīgi samazinās — tas iztvaiko
Eksperiments, kas rāda, kā, iztvaikojot spirtam, pazeminās spirtā samērcētā sensora temperatūra

Iztvaikošana var notikt arī no cieta agregātstāvokļa — to sauc par sublimāciju.

Iztvaikošana un kondensācija labot šo sadaļu

Pretējais process iztvaikošanai ir kondensācija — vielas atgriešanās no gāzveida stāvokļa šķidrā stāvoklī. Gan iztvaikošana, gan kondensācija var norisināties vienlaikus. Ja trauks ir vaļējs, tad šķidrumu atstājušās molekulas var arī neatgriezties šķidrumā. Šajā gadījumā iztvaikošana un kondensācija nekompensējas un šķidruma daudzums samazinās. Ja gaisa plūsma virs trauka aiznes radušos tvaiku, šķidrums iztvaiko ātrāk, jo tvaika molekulām samazinās iespēja atkal atgriezties šķidrumā.