Eriks Ādamsons

Šis raksts ir par latviešu rakstnieku. Par citām jēdziena Ādamsons nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Eriks Ādamsons (dzimis 1907. gada 22. jūnijā, miris 1946. gada 28. februārī) bija 20. gadsimta latviešu rakstnieks, īpaši pazīstams kā dzejnieks un novelists. Par viņa nozīmīgāko darbu tiek uzskatīts noveļu krājums "Smalkās kaites" (1937), tas iekļauts Latvijas kultūras kanonā. Ādamsons nodarbojās arī ar tulkošanu (viņš prata krievu, vācu, angļu, franču, urdu valodu). Ādamsons nomira no plaušu tuberkulozes.

Eriks Ādamsons Personīgā informācija Dzimis 1907. gada 22. jūnijā Rīga, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1946. gada 28. februārī (38 gadi) Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) Dzīves vieta Rīga Tautība latvietis Dzīvesbiedre Mirdza Ķempe Elvīra Berta Padega Bērni Askolds Ādamsons

Literārā darbība Nodarbošanās rakstnieks Valoda latviešu valoda Slavenākie darbi "Smalkās kaites", 1937 Augstskola Latvijas Universitāte Ietekmējies no Oskars Vailds, Knuts Hamsuns, Šarls Bodlērs

Biogrāfija

Eriks Ādamsons dzimis Rīgā grāmatveža ģimenē.

Mācījies Rīgas pilsētas elementārskolā Raņķa dambī, pēc tam Rīgas 1. vidusskolā, kur literatūru pasniedza Vilis Plūdons. 1924. gadā pirmā publikācija — komēdija "Amora apburtā lapene". 1926. gadā Jaunākās Ziņas iespieda viņa pirmo dzejoli. Uzsācis tieslietu studijas Latvijas Universitātē, kuras pameta 1928. gadā. No 1929. līdz 1930. gadam dienēja Daugavpils cietoksnī. Darbojies biedrībā "Zaļā vārna". Trīsdesmitajos gados nodevies tikai literārajam darbam. Dzīvoja Rīgā Indrānu ielā. 1937. gada viņa pirmā noveļu krājuma Smalkās kaites vāku ilustrēja Anšlavs Eglītis. Bija precējies ar radio diktori un rakstnieci Mirdzu Ķempi, tomēr laulība izjuka īsi pirms Otrā pasaules kara. Vācu okupācijas laikā strādāja grāmatnīcā un meža darbos, publicējies ar pseidonīmu kā Ēriks Rīga. 1942.—1944. gados Ādamsona darbus publicēja Latvju Mēnešraksts, ko vadīja Kārlis Skalbe. 1943. gadā sācis vākt materiālus, lai rakstītu grāmatu par Kārli Padegu. Šī ideja nekad netika realizēta. 1944. gadā rakstniekam piešķirta Raiņa un Aspazijas piemiņas fonda prēmija. Tai pašā gadā Ādamsons apprecēja Kārļa Padega atraitni Elvīru, kas arī no agras jaunības sirga ar plaušu tuberkulozi. Abiem 1945. gadā piedzima dēls Askolds, kurš pēc pāris mēnešiem mira. Eriks Ādamsons, vācu laikā saslimis ar tuberkulozi, 1946. gadā mira Biķernieku sanatorijā. Apbedīts Raiņa kapos Rīgā. 1981. gadā literārā mantojuma gadagrāmatā "Varavīksne" publicētas rakstnieka māsas Lilijas Ādamsones-Vilkas atmiņas "Visu mūžu līdzās nāk brālis Eriks".

Literārā darbība

Ādamsona darbus bieži uzskata par ornamentālisma literatūru, jo autors smalki apraksta detaļas. Tiem raksturīga arī groteska un ironija. Savos darbos Ādamsons pievērsies tīrās mākslas principiem, bija smalks estēts gan dzīvē, gan literārajos darbos. Tēlojumā viņš savija nopietno un komisko, izmantoja neslēptu ironiju.

Ādamsona dzeju mēdz stilistiski saistīt ar dekadenci, baroku, rokoko vai jūgendstilu; tai raksturīgs estētiskums un manierīgums, dažkārt arī erotika. Tematiskā ziņā tā ir eksotiska (aprakstītas vai pieminētas dažādas zemes un kultūras — piemēram, dzejoļos "Tlantlakvakapatli", "Nāves koks", "Balāde par sapņu dūmu"). Ādamsons priekšroku dod klasiskajām dzejas formām, kā elēģijai vai balādei.

Prozā Ādamsona nozīmīgākais darbs ir noveļu krājums "Smalkās kaites". Katrā no novelēm aprakstīta kāda varoņa neirotiska psiholoģiska īpatnība. Ādamsona stilu raksturo, piemēram, šāds fragments no noveles "Bada spēle": ..Juris ne brīdi vairs nevarēja savaldīties — lauza maizes klaipus, koda sieru, strēba ķilku sulu, ēda lielos gurķus. Īsā laikā viņš apēda divas olas, puskilogramu baltmaizes, 100 grammus siera, pusbundžu šprošu, daudzas ķilkas, divus skābus gurķus. Bet ar visu to vēl nenieka nepietika. Juris steidzīgi, ar izmisumu, ar asarām, ar gavilēm, bez sāta, bez mēra, bez kauna turpināja apmierināt izsalkumu, pilns baiļu, ka to dara vēl pārāk atturīgi un nepilnīgi. Pie tam viņš smēķēja papirosu pēc papirosa un dzēra glāzi pēc glāzes remdenā dzeltānā alus un asi dedzinošā un reizē nejauki saldā, ūdenī atšķaidītā spirta, kaut gan pilns neizprotama uztraukuma dusmojās, ka dzērieni un papirosi maitāja un padarīja rūgtus ēdienus, kurus beidzot viņš gribēja izbaudīt līdz augstākai iespējamībai.

1939. gadā Kultūras fonds piešķīra E. Ādamsonam godalgu par stāstu "Lielas spodrības gaismā", kas publicēts 1937. gadā.

Eriks Ādamsons uzrakstījis tikai vienu romānu — "Sava ceļa gājējs".

Starp autoriem, no kuriem rakstnieks, iespējams, ietekmējies, var minēt Oskaru Vaildu, Knutu Hamsunu un Šarlu Bodlēru.

Tulkojis Bairona, Henrika Ibsena, Oskara Vailda, Radjarda Kiplinga, Alfrēda Tenisona, Roberta Brauninga un V.B. Jeitsa darbus.

Komponētie dzejoļi

E. Ādamsona dzeju komponējuši vairāki pazīstami autori. Marģera Zariņa skaņuplatē "Skaņdarbi korim a capella" (1968) iekļautas trīs kora dziesmas ar E. Ādamsona vārdiem ("Odu deja", "Dzeguze ābelē" un "Madrigāls par vecmodīgu tēmu"). Viņš komponējis arī kora dziesmu "Madrigāls pie četrām svecēm". Uldis Stabulnieks komponējis dziesmu "Zviedru vārtu romance".

Raimonds Pauls komponējis dziesmas ar E. Ādamsona vārdiem, tās iekļautas Imanta Skrastiņa albumā "Sapņu pīpe" (1982): "Vēju pavalstnieks", "Odu romance", "Par labu dzīvošanu" un "Pirmā mīla".

Niks Gothams komponējis kora dziesmu ciklu ar E. Ādamsona vārdiem "Sapņu pīpe" (2008), tajā iekļauti dzejoļi "Sapņu pīpe", "Vilka dziesma", "Dažreiz tik skaisti suņi rej", "Vēju pavalstnieks".

Bibliogrāfija

Erika Ādamsona noveļu krājuma "Smalkās kaites" vāks ("Valters un Rapa", 1937)

Dzeja

• "Sudrabs ugunī" - Rīga: autorizdevums, 1932
• "Ģerboņi" - Rīga: A. Gulbis, 1937
• "Čigānmeitēns Ringla" (bērniem) - Rīga: E. Benjamiņa, 1939
• "Saules pulkstenis" - Rīga: Latvju grāmata, 1941
• "Koklētājs Samtabikse" (bērniem) - Rīga: J. Kadilis, 1943
• "Sapņu pīpe" - Stokholma: Daugava, 1951 (sast. A. Johansons); Rīga: Jaunā Daugava, 2003 (sast. autors)

Proza

• "Smalkās kaites" (noveles) - Rīga: Valters un Rapa, 1937
• "Lielais spītnieks" (noveles) - Rīga: Zelta ābele, 1942
• "Sava ceļa gājējs" (romāns), laikrakstā "Tēvija", 1944, grāmatā 1960
• "Stāsti par dzīvniekiem" (īsproza) - Rīga: Liesma, 1984

Dramaturģija

• "Amora apburtā lapene" (komēdija) - Rīga: autorizdevums, 1924
• "Nagla, Tomāts un Plūmīte" (kopā ar A. Čaku) - Dailes teātrī 1932, grāmatā 1958
• "Mālu Ansis" - Nacionālajā teātrī 1938, grāmatā 1957
• "Seši krusti" - sarakstīta 1933, grāmatā 1957

Erika Ādamsona noveļu krājuma "Lielais spītnieks" vāks ("Zelta ābele", 1942)

Izlases

• "Noveles" (noveļu izlase) - Minhene: Uguns un nakts, 1947
• "Asfodeles" (dzejas izlase no "Ģerboņi" un "Saules pulkstenis"; sast. J.Rudzītis) - Lībeka: Ziemeļblāzma, 1949
• "Izlase" (dzeja, proza, lugas; sast. M.Ķempe) - Rīga: LVI, 1957
• "Raksti" 2 sējumos (1. sēj. Dzeja, luga "Mālu Ansis"; 2. sēj. Proza; sast. J.Rudzītis) - Stokholma: Daugava, 1960
• "Sapņu pīpe" (dzejas izlase; sast. M.Ķempe un M.Čaklais) - Rīga: Liesma, 1967
• "Gaišā cilvēka dziesmas" (dzejas izlase) - Annarbora: Ceļinieks, 1973
• "Izlase" (dzeja un proza; sast. V.Vecgrāvis) - Rīga: Zvaigzne, 1985
• "Sudrabs ugunī" (dzejas izlase; sast. M.Čaklais) - Rīga: Zinātne, 1989
• "Mīlestības tuvskati" (Ādamsona un Ķempes vēstules; sast. A.Konste) - Rīga: Pils, 1998
• "Dāvana" (kopotā īsproza; sast. A.Lazareva) - Rīga: Daugava, 2000
• "Rotaļlietu krodziņš" (dzeja un proza) - Rīga: Jumava, 2003
• "Dziesmas par labu dzīvošanu" (dzejas izlase, sast. I.Čaklā) - Rīga: Nordik, 2008

Atkārtoti izdevumi

• "Smalkās kaites" (noveles) - Eslingena: J.Kadilis, 1949
• "Čigānmeitēns Ringla" (pasaku poēma) - Rīga: Liesma, 1968
• "Koklētājs Samtabikse" (pasaku poēma) - Rīga: Liesma, 1969
• "Sava ceļa gājējs" (romāns) - Rīga: Karogs, 1992
• "Čigānmeitēns Ringla" (pasaku poēma) - Rīga: Zvaigzne ABC, 2003
• "Sava ceļa gājējs" (romāns) - Rīga: Zvaigzne ABC, 2005
• "Smalkās kaites" (noveles) - Rīga: Valters un Rapa, 2007
• "Koklētājs Samtabikse" (pasaku poēma) - Rīga: Mansards, 2009

Tulkojumi

• Oskars Vailds. "Infantes dzimšanas diena". Rīga: Zelta ābele, 1936.
• Radjards Kiplings. "Jūras varoņi". Rīga: Valters un Rapa, 1938.
• "Angļu dzejas antoloģija". Rīga: Valters un Rapa, 1940 (līdzautors). (Dž. Draidena, R. Bērnsa, V. Bleika, V. Vērdsvorta, S.T. Kolridža, Dž.G. Bairona, A. Tenisona, R. Brauninga, O. Vailda, V.B. Jeitsa, R. Kiplinga, Dž. Meisfīlda, E.A. Po dzejoļi)
• V.B. Jeitss. "Baltie putni". Rīga: Neputns, 2015 (līdzautors).

Erika Ādamsona darbu tulkojumi

Grāmatas

• "Серебро в огне" [Sudrabs ugunī; krievu valodā]. Пер. с латыш. В. Андреев и Л. Жданова. Рига: Лиесма, 1969.
• "Цыганочка Рингла" [Čigānmeitēns Ringla; krievu valodā]. Пер. с латыш. Л. Романенко. Рига: Лиесма, 1970.
• "La chute d’Habacuc et autres nouvelles" [Abakuka krišana un citas noveles; franču valodā]. Traduit du letton par Nicolas Auzanneau et Inta Geile. Rīga: Omnia mea, 2000.
• "La chute d’Habacuc et autres nouvelles" [Abakuka krišana un citas noveles]. Traduit du letton par Nicolas Auzanneau et Inta Geile. Montricher: Noir sur Blanc, 2003.
• "Čhajori Ringla" [Čigānmeitēns Ringla; lietuviešu valodā]. Tulk. Vida Beinortiene. Panevežys: Panevežio vaiku dienos užimtumo centras, 2014.

Antoloģijās

• The Tricolour Sun [Trīskrāsaina saule; angļu valodā]: Latvian lyrics in English versions, an essay on Latvian poetry, and critical commentaries by William K. Matthews. W. Heffer & Sons, 1936.
• Latvian Poetry [Latviešu dzeja; angļu valodā]. Ed. by J. Burtnieks. Trans. William K. Matthews. Augsburg: A. Baumanis, 1946.
• A Century of Latvian Poetry [Latviešu dzejas gadsimts; angļu valodā]. London: Calder, 1957.
• Csillagok oraja: valogatas a szovjetunio köztarsasagainak költeszeteböl [dzejas antoloģija; ungāru valodā]. Sast. L. Kardoss. Budapest: Europa könyvkiado, 1980.
• Всемирная эпиграмма [Vispasaules epigramma; krievu valodā]: антология в 4-х т. Тoм 3. Cост. В. Е. Васильев. Санкт-Петербург: Политехника, 1998.
• З латвiйського берега [latviešu dzejas antoloģija; ukraiņu valodā]. Sast. un atdz. Jurijs Zavgorodnijs. Киiв: [b.i.], 1999.
• З Латвійського берега: мала антологія латиської поезії [No Latvijas krastiem: mazā latviešu dzejas antoloģija; ukraiņu valodā], переклад з латиської Юрія Завгороднього. Львів: Кальварія, 2007.
• "Une infinie pureté" ["Lielas spodrības gaismā"; franču valodā]. - Bienvenue à Z. et autres nouvelles de l’Est. Traduit du letton par Nicolas Auzanneau et Inta Geile. Montricher: Noir sur Blanc, 2007.
• Антология на съвременната латвийска поезия [Mūsdienu latviešu dzejas izlase; bulgāru valodā]. Cъставител и преводач Аксиния Михайлова. София: Foundation for Bulgarian Literature, 2008.
• Латышская / русская поэзия [Latviešu / krievu dzeja]. Sast. Aleksandrs Zapoļs. Rīga: Neputns, 2011.