Atvērt galveno izvēlni
Līgumā noteiktās teritoriālās izmaiņas. Ar svītrojumu parādītas zemes, kas nokļuva tiešā (Kabardija un Hersona) vai netiešā (Krimas haniste) Krievijas impērijas atkarībā.

Kučuk-Kainardžas līgums (arī Kučuk-Kainaržas līgums) parakstīts 1774. gada 21. jūlijā Kučuk-Kajnardžā (tag. Kajnardža, Bulgārija) starp Krievijas impēriju un Osmaņu impēriju pēc 1768.-1774. gada krievu-turku kara. Karā uzvarējušo Krieviju līguma parakstīšanā pārstāvēja feldmaršals Pjotrs Rumjancevs.

Līguma satursLabot

 
Līguma slēgšanas vieta.

Osmaņi zaudēja savu vasaļvalsti Krimas hanisti, tai piešķirot suverenitāti. Osmaņi arī bija spiesti atteikties no Jedisanas teritorijas starp Dņepru un Dienvidu Bugu, kurā atradās Hersonas osta. Krievija ieguva Krimas ostas Kerču un Enikali, kā arī Kaukāza Kabardas reģionu.

 
Šeit, 1774. gada 10.-21. jūlijā parakstīja Kučuk-Kajnardžas līgumu starp Katrīnas II uzticības personu grāfu Pjotru Rumjancevu un Sultāna Abd-ul-Hamida I pilnvaroto lielvezīru Musula dēlu Mehmedu pašā. Šā līguma 7. pants skan šādi: Lielā Porta apsola pastāvīgu kristīgās reliģijas un tās baznīcu aizstāvību.

SekasLabot

Galvenais līguma iznākums bija tas, ka Krievija beidzot ieguva droši pieeju Melnās jūras ūdeņiem un tirdzniecības ceļu uz Dardaneļiem. Līgums bija liels trieciens Osmaņu impērijai. Krimas haniste, lai arī formāli palika neatkarīga, bija pilnībā atkarīga no Krievijas un jau 1783. gadā to oficiāli pievienoja Krievijas impērijai. Ar līgumu Krievija ieguva ne tikai teritoriāli, bet arī tiesiski. Tika atcelts Belgradas līgums (1739), kas Krievijai deva tiesības uz Azovas jūras piekrastes teritorijām, bet liedza tai būvēt nocietinājumus un izmantot jūru kuģošanai.

Līgums Krievijai piešķīra papildus politiskās un ekonomiskās priekšrocības. Piemēram, turpmāk Osmaņu impērijā esošie austrumu pareizticīgo kuģi drīkstēja kuģot zem Krievijas karoga un Konstantinopolē tika atvēlēta vieta austrumu pareizticīgo baznīcas celtniecībai. Krievija līguma pantus interpretēja tā, ka līgums tai deva tiesības aizstāvēt pareizticīgo pilsoņu tiesības Osmaņu impērijā un tā šo priekšrocību aktīvi izmantoja Moldāvijā un Valahijā, lai savās interesēs atbalstītu Grieķu neatkarības karu. Sultānam līgums deva tiesības aizstāvēt musulmaņus visā Krievijas teritorijā, tai skaitā Krimā, kas bija pirmā reize, kad osmaņu kalifam bija reāla, Eiropas valsts atzīta vara ārpus savas impērijas robežām.