Adrianopoles līgums

Adrianopoles miera līgums (arī Edirnes līgums) tika noslēgts Krievu-turku kara (1828-1829) beigās Adrianopolē (tag. Edirne, Turcija) 1829. gada 4. septembrī starp Krievijas Impēriju un Osmaņu impēriju. Līgumu parakstīja no Krievijas puses grāfs Aleksejs Orlovs un no osmaņu puses Abduls Kadirs bejs. Ar līgumu Osmaņu impērija Krievijas Impērijai atdeva pieeju Donavas iztekai un Ahalcihes un Ahalkalakas cietokšņus (tag. Gruzijā). Sultāns ar līgumu atzina Krievijas tiesības uz Gruzijas teritoriju (ieskaitot Imeretiju, Mingrēliju un Guriju), Erevānas hanisti un Nahičevānas hanisti, kuras pirms gada Krievijai Persija bija cedējusi Turkmenčajas līgumā. Ar līgumu visiem Krievijas tirdzniecības kuģiem tika atvērts Dardaneļu jūras šaurums, bet pilnīgai jūras šauruma atvēršanai tika noslēgts Unkjar-Iskelesi līgums, ar kuru tika atrisināti visi neskaidrie jautājumi. Ar līgumu sultāns rakstiski nostiprināja Serbijas kņazistei iepriekš apsolīto autonomiju, apņēmās piešķirt autonomiju Grieķijas Karalistei un atļāva okupēt Moldāviju un Valahiju, kamēr Osmaņu impērija nesamaksā noteiktās kontribūcijas.

Maskavas triumfa vārti Sanktpēterburgā (1836-1838) par godu Krievijas Impērijas uzvarai pār Osmaņu impēriju Krievu-turku karā (1828-1829).

Krievijas Impērijas teritoriālie ieguvumi pēc Turkmenčajas miera līguma (dzeltneni svītroti) un Adrianopoles miera līguma (zaļi svītroti).

Saites

• Grieķu neatkarības karš

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Adrianopoles līgums.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)