Kauja pie Bukultiem
Kauja pie Bukultiem (vācu: Schlacht bei Neuermühlen) bija kauja Livonijas pilsoņu kara otrajā gadā pie Bukultu pils, kurā Vācu ordenis uzvarēja Rīgas pilsētas karaspēku.
| Kauja pie Bukultiem | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
 | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
| Rīgas pilsēta, Rīgas arhibīskapija, Lietuvas dižkunigaitija | Livonijas ordenis, Prūsijas ordenis | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
| Kēnigsbergas komturs Bertolds | |||||||
| Zaudējumi | |||||||
| apmēram 400 karavīru | |||||||
Priekšvēsture
labot šo sadaļuKara sākumā 1297. gadā Livonijas ordenis pie jaunajām dzirnavām uz Rīgas-Vidzemes ceļa uzcēla pili. Dižkunigaitis Vītenis kopā ar Rīgas pilsētas karaspēku 1298. gada pavasarī devās karagājienā uz ordeņa valdījumiem tagadējās Igaunijas dienvidos, kur nopostīja ordeņa Karkuses pili un saņēma gūstā vietējos iedzīvotājus. Atceļā Vīteņa vadītajam karaspēkam pie Turaidas pils 1298. gada 1. jūnijā uzbruka Livonijas mestra Brūno vadītais ordeņa karaspēks, bet kaujā pie Turaidas tas tika sakauts.
Kaujas norise
labot šo sadaļuArhibīskapa vasaļu karavīri un Rīgas pilsoņi Sv. Pētera un Pāvila dienā 28. jūnijā aplenca ordeņa pili Bukultos (Neuermühlen). Tomēr kaujā uzvarēja ordeņa karaspēks, kam palīgā ieradās Prūsijas ordeņa papildspēki Kēnigsbergas komtura Bertolda no Brīhafenas (Brühaven) valdībā. Kaujā gāja bojā ap 400 rīdzinieku.[1]
Sekas
labot šo sadaļuOrdeņa karaspēks gatavojās uzbrukt Rīgai, bet pēc tam, kad Dānijas karalis Ēriks VI draudēja iesaistīties karā Rīgas arhibīskapa pusē, tika noslēgts pamiers un arhibīskaps Johans III atbrīvots no Vīlandes gūsta.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Rusova Livonijas hronika Arhivēts 2013. gada 19. februārī, Wayback Machine vietnē. (tulkojums latviešu valodā)
- ↑ Johannes Voigt. Geschichte Preussens: Bd. IV. Die Zeit von der Unterwerfung der Preussen 1283 bis zu Dieterichs von Altenburg Tod 1341. Koenigsberg: Verlage der Gebrüder Bornträger, 1830[novecojusi saite]