Ādažu pagasts
Ādažu pagasts ir Ādažu novada teritoriāla vienība tā dienvidaustrumos, Gaujas lejtecē. Robežojas rietumos ar Carnikavas pagastu, ziemeļos ar Saulkrastu novada Saulkrastu un Sējas pagastiem, austrumos ar Siguldas novada Inčukalna pagastu un sava novada Ādažu pilsētu, dienvidos ar Ropažu novada Garkalnes pagastu. Pagasta centrs atrodas Ādažos, kas neietilpst pagasta teritorijā.
| Ādažu pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Ādažu novads | |||
| Centrs: | Ādaži (ārpusteritoriāls) | |||
| Kopējā platība:[1] | 152,2 km2 | |||
| • Sauszeme: | 139,1 km2 | |||
| • Ūdens: | 13,1 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 5 361 | |||
| Blīvums (2024): | 38,6 iedz./km2 | |||
| Mājaslapa: | www | |||
 Ādažu pagasts Vikikrātuvē
| ||||
No 2006. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai kā atsevišķa vienība pastāvēja Ādažu novads. 2021. gadā Ādažu novadu apvienoja ar Carnikavas novadu, izveidojot jaunu Ādažu novadu.
Daba
labot šo sadaļu
Reljefa formas
labot šo sadaļuBākas kalns, Franču kurgāns, Kadetu kurgāns, Karātkalns, Klusie kalni, Kreiļu kalns, Kūlas kalns, Puskas kurgāns, Utaiņu kalns.
Hidrogrāfija
labot šo sadaļuŪdensteces
labot šo sadaļuCimeļupe, Gauja, Gaujas-Baltezera kanāls, Krūmiņupīte, Melnupe, Puska, Rāmpurva grāvis, Straujupīte, Utupurva grāvis, Vējupe.
Ūdenstilpes
labot šo sadaļuAtaru ezers, Dūņezers, Dziļators, Inču ūdenskrātuve, Kadagas ezers, Kancis, Kreiļu ezers, Lielais Baltezers, Lieluikas ezers, Lilastes ezers, Līņu ezers, Mazais Baltezers, Mazuikas ezers, Vējupe.
Purvi
labot šo sadaļuDrāksleja, Dzērves purvs, Jūgu purvs, Lieleimurs, Rampas purvs, Rampurs, Utupurvs, Zušu purvs.
Dabas aizsardzība
labot šo sadaļuPagasta teritorijā atrodas aizsargājamo ainavu apvidus Ādaži, kurā teritorijā atrodas dabas liegums Lieluikas un Mazuikas ezers. Teritorijā atrodas arī dabas liegums Lielā Baltezera salas.
Vēsture
labot šo sadaļu.png)
1298. gada 29. jūnijā pie Bukultu pils noritēja Ādažu kauja starp Rīgas arhibīskapu, tā sabiedroto Lietuvas dižkunigaiti Vīteni un Vācu ordeni Kēnigsbergas komtura Bertolda no Brīhafenas (latīņu: Bertoldus Bruhave, vācu: von Brühaven) vadībā.
1549. gadā pirmo reizi rakstos minēts Ādažu-Carnikavas draudzes novads (Neuermühlen-Zarnikau). 1826. gadā tajā ietilpa Sv. Pētera un Pāvila Ādažu baznīca ar divām filiālbaznīcām - esošo koka Carnikavas baznīcu un koka[3] Garkalnes baznīcu jeb Vesterotes kapellu (Weterotten, Hilchens Kapelle). Draudzes novadā atradās Ādažu mācītājmuiža un vairākas muižas. 1566. gadā teritoriju iekļāva Rīgas apriņķī. Pēc 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanas tika izveidots Rīgas apriņķa Ādažu pagasts. Daļa mūsdienu Carnikavas pagasta teritorijas līdz 1949. gadam atradās Mangaļu pagastā.
Pēc 1920. gada agrārās reformas Ādažu muiža (Aahof), saukta arī par Gaujas-Pļavas muižu, tika sadalīta 104 vienībās 1358 ha kopplatībā, Carnikavas muiža saukta arī par Gaujas-Meņģeļu jeb Sānkaules muižu, tika sadalīta 101 vienībā 2237 ha kopplatībā, Iļķenu muiža (Hilchensfähr) 17 vienībās 475 ha kopplatībā, Remberģes muiža (Ringenberg) 47 vienībās 761 ha kopplatībā, Štāles muiža (Stalenhof) 18 vienībās 252 ha kopplatībā, Berģu muiža 35 vienībās 215 ha kopplatībā, Alderu muiža 29 vienībās 93 ha kopplatībā, Ādažu mācītājmuiža 1 vienībā 57 ha kopplatībā, Baloža muiža (Bonaventura) 4 vienībās 24 ha kopplatībā, Kluses (Klus) obroka gabals 1 vienībā 12,6 ha platībā.[4]
1935. gadā Rīgas apriņķa Ādažu pagasta platība bija 402 km² un tajā dzīvoja 3338 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Ādažu, Berģu, Carnikavas un Garkalnes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ādažu ciems ietilpis Saulkrastu (1949—1956) un Rīgas (pēc 1956. gada) rajonos. Ādažu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Carnikavas ciemu. 1974. gadā pievienoja likvidētā Mangaļu ciema[6] kolhoza «Ādaži» teritoriju, bet daļu teritorijas pievienoja Berģu ciemam. 1977. gadā pievienoja daļu likvidētā Berģu ciema[7] un daļu Garkalnes un Vangažu ciema teritorijas.[8] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1992. gada 2. aprīlī no Ādažu pagasta atdalīja jaunizveidotā Carnikavas pagasta teritoriju. 2006. gadā pagastu reorganizēja par Ādažu novadu.[9] 2021. gada 1. jūlijā, Ādažu novadam pievienojot Carnikavas novadu, līdzšinējā Ādažu novada teritorija atkal kļuva par Ādažu pagastu. 2022. gadā no Ādažu pagasta, kā atsevišķu administratīvu teritoriju, atdalīja Ādažu pilsētu.
Kultūras pieminekļi
labot šo sadaļu- Baltezera baznīca (tās divi portāli ir mākslas pieminekļi)
- Baltezera Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi
Apdzīvotās vietas
labot šo sadaļuĀdažu pagasta centrs ir Ādažu pilsēta. Pēc iedzīvotāju skaita 2022. gadā lielākais ciems pagastā ar 2362 iedzīvotājiem bija Kadaga.
Kopumā pagastā atrodas 12 ciemi[9] (3 lielciemi, 3 vidējciemi, 1 mazciems, 1 vasarnīcu ciems un 6 skrajciemi),[10] kas lielākoties ir izvietojušies gar valsts autoceļu A1 "Rīga—Ainaži" (Baltezers un Kadaga). Netālu no Ādažu centra pēdējos 10—20 gadu laikā ir veidojušies 3 jauni ciemi (Birznieki, Eimuri un Stapriņi). Alderu ciemu no tuvāk esošās Ādažu pilsētas atdala Gaujas–Baltezera kanāls. Ataru ciems atrodas Ādažu pagasta rietumu daļā. Iļķene un Āņi atrodas Ādažu pagasta austrumu pusē un tos vieno no otra atdala Gaujas upe. Netālu no Iļķenes un Āņiem atrodas Garkalne.[11]
Lielākās apdzīvotas vietas pamatā atrodas pagasta centrālajā un dienvidu daļā.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuIedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuKopā ar Ādažu pilsētu, Mangaļu ciemu un Carnikavas pagastu
|
| ||||||||||||||||||||||||
Etniskais sastāvs
labot šo sadaļuTautsaimniecība
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība
labot šo sadaļuVispārizglītojošās izglītības iestādes
labot šo sadaļuPirmsskolas izglītības iestādes
labot šo sadaļu- Kadagas bērnudārzs
Mūzikas un mākslas skolas
labot šo sadaļuSports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki
labot šo sadaļu- Baltazars fon Bergmanis (1736—1789), jurists, Apgaismības darbinieks
- Gustavs fon Bergmanis (1749—1814), luterāņu mācītājs, Apgaismības darbinieks un izdevējs
- Liborijs fon Bergmanis (1754—1823), luterāņu mācītājs, Apgaismības darbinieks un vēsturnieks
- Fēlikss Cielēns (1888—1964), latviešu politiķis — ārlietu ministrs (1926—1928), rakstnieks
- Bruno Jirgensons (1904—1982), bioķīmiķis, starptautiski pazīstams koloīdķīmijas speciālists
Ievērojamas vietas
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ http://www.garkalnesbaznica.lv/baznica/vesture.html
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. I. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 1427. sleja.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija
- ↑ Latvijas PSR mazā enciklopēdija
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ 9,0 9,1 «Ādažu novada pašvaldības nolikums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 12. martā. Skatīts: 2009. gada 26. janvārī.
- ↑ «LĢIA Vietvārdu datubāze».
- ↑ Ādažu novada dome. «Ādažu novada attīstības programma (2011-2017)», 2010.[novecojusi saite]
- ↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 16.01.2017. Skatīts: 12.01.2017.
Ārējās saites
labot šo sadaļu.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |