Augusts Baltpurviņš

Augusts Baltpurviņš (1871–1930) bija latviešu valodas skolotājs, dzejnieks, rakstnieks un tulkotājs.

Augusts Baltpurviņš Personīgā informācija Dzimis 1871. gada 21. jūnijā Lauteres pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1930. gada 27. martā (58 gadi) Gaujiena, Valkas apriņķis, Latvija Tautība latvietis

Literārā darbība Pseidonīms Delveris Nodarbošanās Rakstnieks, tulkotājs Valoda latviešu valoda

Dzelmes (dekadentu) grupas mākslinieki 1906. gadā. No kreisās sēž: Kārlis Jēkabsons, Zemgaliešu Biruta, Augusts Baltpurviņš, Eduards Cālītis. Stāv: Kārlis Štrāls, Jānis Akuraters, Kārlis Krūza, Kārlis Skalbe, Jānis Jaunsudrabiņš (foto: Jānis Rieksts).

Dzīvesgājums

Dzimis 1871. gadā 21. jūnijā Lauteres pagasta Kulitenu saimnieka ģimenē. Mācījās Lauteres pagastskolā (1880-1884), līdztekus Bērzaunes Mestrēnos pie mājskolotāja J. Straumes, pēc tam Vestienas draudzes skolā (1884-1886). Dienēja Krievijas impērijas armijā (1892–1895), pēc tam pārcēlās uz Rīgu, kur mācījās daiļkrāsotāja amatu. 1900. gadā laikrakstā "Mājas Viesis" parādījās viņa pirmie apcerējumi un dzejoļi, laikraksts "Dienas Lapa" publicēja stāstu "Kur laime mīt?". 1906. gadā žurnālā "Dzelmē" kopā ar saviem domubiedriem publicēja tā saukto dekadentu manifestu "Mūsu mākslas motīvi". 1907. gadā kādu laiku strādāja A. Ķeniņa skolās par latviešu valodas skolotāju.

Pirmā pasaules kara laikā bija Kurzemes bēgļu apgādāšanas nodaļas sekretārs Madonā un Lazdonā (1915–1916). Pēc skolotāju kursu beigšanas strādāja par latviešu valodas skolotāju Madonas vidusskolā (1917–1920), vēlāk Alūksnes (1920–1926) un Gaujienas (1926–1930) vidusskolās. Turpināja nodarboties ar rakstniecību.

Miris 1930. gadā 27. martā Gaujienā, apglabāts Rīgas Meža kapos.

Darbi

Baltpurviņa darbiem raksturīgs gan reālisms, gan romantisks motīvu savijums, kur trāpīgs īstenības vērojums, dzīves fragments, papildināts ar rakstnieka romantisko iztēli kā notikumu virzītāju, rada iespēju nodoties psiholoģisko problēmu risināšanai. Viņa savdabība bija pievēršanās cilvēku jūtu dzīves tēlojumam, ko autors pats apzīmējis kā "dvēseles dzīves drusciņu" uztveršanu un rādīšanu. Vairākos stāstos parādīta 1905. gada revolūcijas notikumu ietekme uz cilvēku apziņu. Populārākais ir stāsts "Saša" (1904, krājumā "Rīta skaņas", 2, 1904), rakstījis arī feļetonus, samērā daudz tulkojis, ieskaitot M. Māterlinka pasaku lugu "Zilais putns" (1908).

• "Rakstu I krājums" (1907)
• "Agrā rītā" (krājums jaunatnei, 1909)
• "Starp diviem krastiem" (stāstu krājums, 1921)
• "Pēdīgais cēliens" (stāstu krājums, 1924)
• "Atspīdumi drumstalās" (stāstu krājums, 1924)
• Dzejas un prozas izlase "Klusumam" (1972)