Augusts Saulietis

Augusts Saulietis (kristīts kā Augusts Plikausis; 1869—1933) bija latviešu skolotājs un rakstnieks, daudzu dzejoļu, stāstu, lugu, tēlojumu, apceru un eseju autors. Žurnāla "Zalktis" redakcijas loceklis.

Augusts Saulietis Personīgā informācija Dzimis 1869. gada 22. decembrī Grašu pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija Miris 1933. gada 27. janvārī (63 gadi) Grašu pagasts, Madonas apriņķis, Latvija

Literārā darbība Pseidonīms Skrabacis, Ansis Gaudarvalks u.c. Nodarbošanās skolotājs Valoda latviešu Žanri reālisms

Dzīvesgājums

Dzimis 1869. gada 22. decembrī Grašu pagasta "Sauliešu" saimnieka Miķeļa Plikauša ģimenē. Mācījās Grašu pamatskolā un Cesvaines draudzes skolā, beidza Kārzdabas pareizticīgo draudzes skolu (1887). No 1889. gada viņš mācījās Valmieras skolotāju kursos, tad strādāja par palīgskolotāju Straupē (1890—1891) un pagastskolas pārzini Grašos (1892—1900). Šajā laikā viņš sāka publicēt savus dzejoļus žurnālā "Austrums" un laikrakstos "Balss" un "Dienas Lapa".

1900. gadā viņš devās prom no dzimtās puses un īslaicīgi strādāja par grāmatvedi Groznijas naftas tirdzniecības kantorī, bet 1901. gadā atgriezās Latvijā un bija "Latviešu Avīžu" kantorists Jelgavā.

No 1902. līdz 1915. gadam Saulietis Rīgā strādāja par A. Rūmanes-Ķeniņas sieviešu proģimnāzijas un Ata Ķeniņa zēnu reālskolas latviešu valodas un literatūras skolotāju. 1904. gadā viņš kopā ar Ķeniņu, Pavasaru Jāni un Jani Rozentālu nodibināja grāmatu apgādu "Zalktis" un bija žurnāla "Zalktis" redakcijas loceklis, bet 1909. gadā nodibināja savu apgādu "Varavīksna", kurā iespieda savu romānu "Varavīksne" (1910) un vēlāk arī citus savus darbus. Apgāds iespieda ne tikai paša Saulieša darbus, bet arī Antona Austriņa, Arveda Smilgas u. c. autoru sacerējumus. 1914.—1915. gadā viņš vadīja laikraksta "Latvija" literāro daļu. Rakstījis pārsvarā naktīs, kad apkārtnes iespaidi viņu netraucējuši.

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma viņš atstāja Rīgu un atgriezās tēva mājās, kur nodarbojās ar lauksaimniecību (1916—1921) un strādāja par latviešu literatūras skolotāju Cesvaines vidusskolā (1919—1924). 1926. gadā viņš apprecējās ar pianisti Mariju Valteri un turpmāk nodarbojās vienīgi ar rakstniecību, pievērsdamies galvenokārt lugu sacerēšanai.

Miris 1933. gada 27. janvārī savās dzimtajās mājās, apglabāts Cesvaines Ķinderu kapos, kur 1938. gadā atklāja Kārļa Jansona veidotu pieminekli.

1949. gada 25. martā Saulieša ģimene tika politiski represēta un izsūtīta uz Sibīriju, daļa viņa darbu padomju laikā nonāca aizliegtās literatūras sarakstos, rakstnieks tika atvirzīts arī no skolu mācību programmām.

Literārā darbība

Augusts Saulietis ir latviešu klasiski psiholoģiskās tradīcijas pārstāvis. Viņa redzeslokā visbiežāk nokļūst vainas apziņas, sirdsapziņas pārmetumu tirdīti cilvēki. Tēlotā vide parasti ir Latvijas lauki, bet laiks — 19. gadsimta beigas un 20. gadsimta sākums. Saulieša darbi atklāj savdabīgu pasaules redzējumu, cilvēku raksturu un likteņu vērtējumu. Rakstnieka pasaules skatījumā ir lasāms gan latvju dainu ētiskums, gan arī kristīgās morāles atzinumi. Saulietis lasītājam rāda, ka par visu augstāk stāv cilvēka gods un godaprāts. Tālab viņš tiek dēvēts par "ētisko maksimālistu". Saulieti bieži uzskata par Apsīšu Jēkaba latviešu reālistiskā stāsta tradīcijas turpinātāju.

Darbi

Stāsta "Noslēpums" (1904) vāks (mākslinieks Vilhelms Purvītis)

Izlases "Neaizberamā aka" (1956) vāks

Dzeja

• dzejolis "Vējš, tu netrokšņo!..." (1893)
• dzejoļu krājums "Meža šalkas" (1897)
• poēma "Līdumnieks" (1901, publicēta 1904)
• dzejoļu krājumi "Dzeltena lapa", "Klusas dienas", "Pa melnu nakti", "Sniega laukos", "Te un tāli" (1904)
• poēma "Dzimtene" (1909)
• poēmas "Veltis" un "Tēva roka" (1927)

Stāsti un romāni

• Ivana Turgeņjeva stāsta "Jēkabs Pasinkovs" tulkojums (1893)
• stāsts "Iz jaunības gadiem" (1893)
• stāsti "Soda diena", "Aiz sniega un tumsas", "Vientiesītis", "Pērkons", "Purvā", "Kalējs Indriķis" , "Nelaime", "Noslēpums" (1901—1903).
• romāns "Varavīksne" (1910)
• stāsts "Veļu tiesa" (1912, publicēts 1925)
• stāsts "Neaizberamā aka" (1913, publicēts 1927)
• eseja "Latviešu sēta un tautas gara tradīcijas" (1913)
• tēlojumu cikls "Revolūcija Prātaiņos" (1923)
• eseja "Tēvu saulē" (1927)

Lugas

• luga "Pret ziemeļiem" (1911)
• luga "Jēkabs Saltups" (1913)
• komēdija "Pašam sava saimniecība" (1914, teātrī 1951)
• drāma "Līgo" (1922)
• komēdija "Sirdskaite" (1923)
• komēdija "Inteliģenti" (1925)
• traģikomēdija "Nepilnīgais" (1926)
• luga "Audžu bērni" (1928, teātrī 1930)
• luga "Ķēniņš Zauls" (1929, teātrī 1930)
• drāma "Rīta blāzma" (1932)
• traģikomēdija "Svētki Prātaiņos" (1932)
• komēdija "Lakstīgalu perēklis" (1932)

Kopoti raksti un izlases

• Kopoti raksti 3. sējumos (1904—1909)
• Raksti 5 grāmatās (1914—1915)
• Prozas izlase "Izmeklēti raksti" (1922),
• Raksti 15 grāmatās (1924—1927)
• "Rakstu izlase jaunatnei" (1—3, 1924—1925)
• "Tālas vēstis" (1924)

Pēc nāves izdotās izlases

• "Mazā pasaule" (1942)
• "Sniega zemē" (1943)
• "Neaizberamā aka" (1956)
• "Aiz sniega un tumsas" (1958)
• "Aiz zaļiem kalniem" (1969)
• "Uguntiņa" (1981)
• lugu izlase "Pret ziemeļiem" (1986)

Literatūra

• Līgotņu Jēkabs. Liela tautas rakstnieka piemiņai. "Piesaule" 1933.
• Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Zinātne, 2003. - 741 lpp.

Ārējās saites

• Stāstu krājums "Neaizberamā aka", bez maksas lejupielādējama e-grāmata
• Stāstu krājums "Aiz sniega un tumsas", bez maksas lejupielādējama e-grāmata Arhivēts 2020. gada 21. oktobrī, Wayback Machine vietnē.