Pēteris Ērmanis

Pēteris Ērmanis; Pēteris Ērmanis
Personīgā informācija
Dzimis	1893. gada 2. februārī ; Plāņu pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1969. gada 8. oktobrī (76 gadi); Delmenhorste, Vācija
Tautība	latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās	rakstnieks, literatūrzinātnieks
Valoda	latviešu valoda
Literatūras virzieni	ekspresionisms
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Pēteris Ērmanis (dzimis 1893. gada 2. februārī Plāņu pagastā, miris 1969. gada 8. oktobrī Delmenhorstē, Vācijā) bija latviešu rakstnieks un literatūrvēsturnieks.

P. Ērmaņa nozīmīgākais ieguldījums saistīts ar ekspresionisma periodu viņa dzejā, kurā izdotajos krājumos "Es sludinu" (1920) un "Es šaubos, es ticu" (1922) dinamiskā formā pausts nosodījums karam un varmācībai, paustas ilgas pēc humānisma un taisnīguma.^[1]

2023. gadā P. Ērmanim veltīta raidījuma "Literatūre" epizode, kurā par viņu stāsta Ivars Šteinbergs.

Atsauces

↑ Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 182. lpp.

Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 182. lpp.

[1]