Vikipēdija

Vārnas

Vārnas (Corvus) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm. Tās ir lielākie putni zvirbuļveidīgo kārtā. Vārnu ģintī ir 46 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Pazīstamākās ir pelēkā vārna, krauklis un krauķis. Vārnas ir sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Dienvidameriku un Antarktīdu.

Vārnas
Corvus (Linnaeus, 1758)
Indijas vārna (Corvus splendens)
Indijas vārna (Corvus splendens)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaVārnu dzimta (Corvidae)
ĢintsVārnas (Corvus)
Vārnas Vikikrātuvē

Latvijā labot šo sadaļu

 
Melnā vārna (Corvus corone) mūsdienās sastopama arī Latvijas rietumos

Latvijā dzīvo 4 vārnu ģints sugas: krauklis (Corvus corax), pelēkā vārna (Corvus cornix), krauķis (Corvus frugilegus)[2] un melnā vārna (Corvus corone), kas pēdējos gados novērota Latvijas rietumos.[3]

Vēsture labot šo sadaļu

Kārlis Linnejs vārnu ģinti jau aprakstīja 18. gadsimtā. Latīņu vārds corvus latviski nozīmē krauklis.[4] Kādreiz vārnu ģints bija plašāka kā šobrīd, jo žagatas kādreiz tika sistematizētas vārnu ģintī, tomēr mūsdienās tās ir izdalītas žagatu ģintī (Pica).

Lielākā daļa fosilo vārnu sugu ir atrastas Eiropā, lai gan pēdējo gadu pētījumi zinātniekiem liek domāt, ka zvirbuļveidīgo putnu sugas ir attīstījušās Austrālijā, un pēc tam izplatījušās citos kontinentos.[5] Liela daļa vārnu sugu, kuras izmira ledus laikmetā, ir izmirušas teritorijās, kurās ienāca cilvēki.

Inteliģence labot šo sadaļu

 
Pelēkā vārna uzplēš atkritumu maisu, lai piekļūtu barībai
 
Krauķis (Corvus frugilegus)
 
Indijas vārnas (Corvus splendens)
 
Kraukļi (Corvus corax) Londonā
 
Resnknābja krauklis (Corvus crassirostris)
 
Daglā vārna (Corvus albus)

Vārnu ģints putni ir gudri, un par tādiem tos uzskata jau no seniem laikiem. Tie ieņem augstas pozīcijas dzīvnieku inteliģences testos. Dažas sugas IQ testos ieņem vienas no augstākajām pozīcijām. Testos parasti tiek pārbaudīta dzīvnieka vai putna spēja operēt ar instrumentiem, un vārnu ģints putni instrumentus lieto bieži.[6]

Zinātnieki Izraēlā ir novērojuši, ka pelēkā vārna ūdenī drupina maizes drupačas, lai pievilinātu zivis tuvāk ūdens virsmai un lai vieglāk būtu tās nomedīt.[7] Pēdējos gados intensīvi tiek pētīta Jaunkaledonijas vārna, kas mēdz izgatavot palīginstrumentus, lai veiksmīgāk iegūtu barību, kā arī izmanto jau esošus instrumentus vai apstākļus, piemēram, riekstu mešana no liela augstuma zem braucošu mašīnu riteņiem.[8]

Austrālijā vārnas ir vieni no retajiem putniem, kas iemācījušās medīt indīgos cukurniedru krupjus (Bufo marinus). Tās apveļ krupi uz muguras un ar aso, līko knābi pārplēš plāno vēdera ādu. Vēdera āda krupim nav indīga.[9]

Kā medību instrumentu vārnas lieto arī medniekus un plēsīgos zvērus, sekojot tiem līdzi medībās un gaidot uz medījuma pārpalikumiem.[10]

Klasifikācija labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ 1,0 1,1 World Bird List: Crows, mudnesters & birds-of-paradise, 2020
  2. ↑ Latvijas daba: Vārnu dzimta
  3. ↑ «Melnās un pelēkās vārnas ligzdošanas gadījums Mērsragā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 22. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 9. oktobrī.
  4. ↑ Simpson, D.P. (1979). Cassell's Latin Dictionary (5 ed.). London: Cassell Ltd.. p. 883. ISBN 0-304-52257-0.
  5. ↑ «Phylogeny and diversification of the largest avian radiation». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 10. decembrī. Skatīts: 2010. gada 6. oktobrī.
  6. ↑ The Mentality of Crows: Convergent Evolution of Intelligence in Corvids and Apes
  7. ↑ Bait-Fishing in Crows
  8. ↑ «Crows Using Automobiles as Nutcrackers: The Evidence». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 30. martā. Skatīts: 2014. gada 29. martā.
  9. ↑ Toads fall victim to crows in NT
  10. ↑ Heinrich, Bernd (1991). Ravens in Winter. Vintage Press. ISBN 0-679-73236-5.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vārnas&oldid=3963595"