Blankenfeldes muiža
Blankenfeldes muiža (vācu: Blankenfeld) atrodas tagadējā Vilces pagastā, Jelgavas novadā, Latvijā. Blankenfelde ir 1,8 km attālumā no Latvijas-Lietuvas robežas. Muižas centra apbūve ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[2]
Blankenfeldes muiža | |
---|---|
Blankenfeldes muižas kungu māja | |
Citi nosaukumi | Blankenfeld |
Vispārīga informācija | |
Tips | Muiža |
Arhitektūras stils | Klasicisms, baroks[1] |
Atrašanās vieta | Blankenfelde, Vilces pagasts, Jelgavas novads, Latvija |
Koordinātas | 56°20′40″N 23°32′50″E / 56.34444°N 23.54722°EKoordinātas: 56°20′40″N 23°32′50″E / 56.34444°N 23.54722°E |
Īpašnieks | Privātīpašums |
Tehniskās detaļas | |
Stāvi | 2 |
Tīmekļa vietne | |
blankenfeldesmuiza | |
Oficiālais nosaukums: Blankenfeldes muižas apbūve | |
Aizsardzības numurs | 5263 |
Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 15. decembris |
Vēsture
labot šo sadaļuZināms, ka Livonijas ordeņa valsts laikā 1462. gadā fon Mēdemu dzimta ieguva zemes īpašumu Mītavas komturijas teritorijā,[3] no 1495. gada tas atradās Livonijas ordeņa landmaršala teritorijā.
Pirmo reizi Blankenfeldes muiža pieminēta Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā, kad no 1689. līdz 1701. gadam muižas īpašnieks bija Ernsts fon Mēdems. Par nākamajiem īpašniekiem kļuva fon Kēnigfelsu dzimta. Muižā 1804. un 1805. gadā uzturējies arī nākamais Francijas karalis Luijs XVIII.[3] 1891. gadā muiža nokļuva fon Hānu dzimtas īpašumā. 1921. gadā pēc muižas atsavināšanas tā tika piešķirta Jelgavas apriņķa valdei.[3] 1925. gadā tajā ierīkoja garīgi slimu cilvēku patversmi "Saulītes", bet pēc Otrā pasaules kara līdz 1976. gadam tur bija invalīdu nams. Šajā laikā ēkai piebūvēja otro stāvu.
2007. gadā Blankenfeldes muižas trīs dzīvojamajās ēkas, astoņas palīgēkas un trīs zemes vienības vairāk nekā 30 hektāru platībā iegādājās SIA "JVB", kuras viens no īpašniekiem bija agrākais "Grindeks" valdes vadītājs Valdis Jākobsons. Viņš atjaunoja ēkas, iekārtoja viesnīcu un ražoja produktus no plūškokiem, āboliem, gurķiem. Restaurētajās vāgūža jeb staļļa telpās Jēkabsons ierīkoja zvanu muzeju. Citi “JVB” līdzīpašnieki ir Kintija Barloti un Guntis Belēvičs. Lai segtu SIA "JVB" parādsaistības pret AS "Citadele banka", 2020. gada janvārī Blankenfeldes muižas nekustamo īpašumu izlika pārdošanai izsolē. Izsolē muižu iegādājās ģimene, kas pašlaik turpina Blankenfeldi attīstīt, kā tūrisma un atpūtas kompleksu. 2022-23. gadā veikts jumta konstrukciju remonts un seguma nomaiņa muižas kungu mājai. Atsākušies arī restaurācijas darbi kungu mājas interjeros.
Apraksts
labot šo sadaļuMuižā kopumā bijušas 16 ēkas, tai skaitā kungu māja, kalpu māja ar caurbrauktuvi, klēts, stallis, tējas paviljons un parks.[3] Parādes pagalms ir apjozts ar mūra žogu ar dekoratīviem vārtiem. Ap parādes pagalmu tikušas izvietotas galvenās dzīvojamās un saimniecības ēkas. Muižas kompleksam ir kopīga simetrijas ass ar parku.[3]
Kungu māja ir 18. gadsimta sākumā celta vienstāva mūra garenbūve, tai ir stāvs divslīpu jumts.[3] 19. gadsimta sākumā to pārbūvēja klasicisma stilā. Kalpu māja ir 19. gadsimta beigās celta vienstāva mūra garenbūve. Muižas parādes pagalma ziemeļrietumu stūrī atrodas tējas paviljons.[3] Netālu no muižas atrodas 20. gadsimta 90. gados sakoptie fon Kēnigfelsu un fon Hānu dzimtas kapi.[3]
Melnais plūškoks
labot šo sadaļuŠodien Blankenfeldes muižā ir izkoptas vecās melno plūškoku (Sambucus nigra) audzes, iestādītas jaunas, izveidota moderna ražotne sulu, sīrupu, vīnu ražošanai.
-
Vārtu mājas caurbrauktuve
-
Zvanu kolekcija
-
Blankenfeldes muižas vērtība - plūškoks
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Blankenfeldes muiža». Letonika.lv. Skatīts: 2014. gada 1. decembrī.
- ↑ «Blankenfeldes muižas apbūve». Saraksts.mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 704.—705. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Blankenfeldes muiža.
- Oficiālā tīmekļa vietne
Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |