Blankenfeldes muiža

Blankenfeldes muiža (vācu: Blankenfeld) bija muiža, kas atradās tagadējā Vilces pagastā, Jelgavas novadā, Latvijā. Blankenfelde ir 1,8 km attālumā no Latvijas-Lietuvas robežas. Muižas centra apbūve ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[2]

Blankenfeldes muiža
Blankenfeldes muiža
Blankenfeldes muižas kungu māja
Blankenfeldes muiža (Latvija)
Blankenfeldes muiža
Blankenfeldes muiža
Citi nosaukumi Blankenfeld
Vispārīga informācija
Tips Muiža
Arhitektūras stils Klasicisms, baroks[1]
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Blankenfelde, Vilces pagasts, Jelgavas novads, Latvija
Koordinātas 56°20′40″N 23°32′50″E / 56.34444°N 23.54722°E / 56.34444; 23.54722Koordinātas: 56°20′40″N 23°32′50″E / 56.34444°N 23.54722°E / 56.34444; 23.54722
Mājaslapa
blankenfeldesmuiza.lv
Oficiālais nosaukums: Blankenfeldes muižas apbūve
Aizsardzības numurs 5263
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 15. decembris
Blankenfeldes muižas vērtība - plūškoks
Zvanu kolekcija

VēstureLabot

Zināms, ka Livonijas ordeņa valsts laikā 1462. gadā fon Mēdemu dzimta ieguva zemes īpašumu Mītavas komturijas teritorijā,[3] no 1495. gada tas atradās Livonijas ordeņa landmaršala teritorijā.

Pirmo reizi Blankenfeldes muiža pieminēta Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā, kad no 1689. līdz 1701. gadam muižas īpašnieks bija Ernsts fon Mēdems. Par nākamajiem īpašniekiem kļuva fon Kēnigfelsu dzimta. Muižā 1804. un 1805. gadā uzturējies arī nākamais Francijas karalis Luijs XVIII.[3] 1891. gadā muiža nokļuva fon Hānu dzimtas īpašumā. 1921. gadā pēc muižas atsavināšanas tā tika piešķirta Jelgavas apriņķa valdei.[3] 1925. gadā tajā ierīkoja garīgi slimu cilvēku patversmi "Saulītes", bet pēc Otrā pasaules kara līdz 1976. gadam tur bija invalīdu nams. Šajā laikā ēkai piebūvēja otro stāvu.

2007. gadā Blankenfeldes muižas trīs dzīvojamajās ēkas, astoņas palīgēkas un trīs zemes vienības vairāk nekā 30 hektāru platībā iegādājās SIA "JVB", kuras viens no īpašniekiem ir bijušais "Grindeks" valdes vadītājs Valdis Jākabsons. Viņš atjaunoja ēkas, iekārtoja viesnīcu un ražoja produktus no plūškokiem, āboliem, gurķiem. Restaurētajās vāgūža jeb staļļa telpās Jēkabsons ierīkoja zvanu muzeju. Lai segtu SIA "JVB" parādsaistības pret AS "Citadele banka", 2020. gada janvārī Blankenfeldes muižas nekustamo īpašumu izlika pārdošanai izsolē. Blankenfeldes muižas sākumcena bija noteikta 246 627,14 eiro.[4]

AprakstsLabot

Muižā kopumā bijušas 16 ēkas, tai skaitā kungu māja, kalpu māja ar caurbrauktuvi, klēts, stallis, tējas paviljons un parks.[3] Parādes pagalms ir apjozts ar mūra žogu ar dekoratīviem vārtiem. Ap parādes pagalmu tikušas izvietotas galvenās dzīvojamās un saimniecības ēkas. Muižas kompleksam ir kopīga simetrijas ass ar parku.[3]

Kungu māja ir 18. gadsimta sākumā celta vienstāva mūra garenbūve, tai ir stāvs divslīpu jumts.[3] 19. gadsimta sākumā to pārbūvēja klasicisma stilā. Kalpu māja ir 19. gadsimta beigās celta vienstāva mūra garenbūve. Muižas parādes pagalma ziemeļrietumu stūrī atrodas tējas paviljons.[3] Netālu no muižas atrodas 20. gadsimta 90. gados sakoptie fon Kēnigfelsu un fon Hānu dzimtas kapi.[3]

Melnais plūškoksLabot

Šodien Blankenfeldes muižā ir izkoptas vecās melno plūškoku (Sambucus nigra) audzes, iestādītas jaunas, izveidota moderna ražotne sulu, sīrupu, vīnu ražošanai, noorganizēts pārdošanas tīkls saražotās produkcijas realizācijai. Šos, kā arī citus produktus ir iespējams iegādāties gan uz vietas Blankenfeldes muižā, gan citviet Latvijas veikalos. Blankenfeldes muižas produkcija šogad ir ieguvusi arī "Zaļo karotīti", kas apliecina kvalitāti, kopdarbu, izaugsmi un vēlmi izmantot šo vietējo Latvijas dabas bagātību, ko nodot gan nākamajām paaudzēm, gan vietējam tirgum.

Zvanu muzejsLabot

Zvanu kolekcijā Blankenfeldes muižā ir skatāmi gan eksponāti no Japānas, Gvatemalas, Ķīnas, Korejas, Indijas, Tibetas, Austrālijas, Meksikas, gan arī vērtīgi atradumi no dažādu Eiropas valstu antikvariātiem, krāmu tirdziņiem un suvenīru bodēm.[5].

Daļa zvanu ir unikāli un izlaisti ļoti nelielā skaitā, piemēram, Liepājas metalurga 120 gadu jubilejas zvans, Lietuvas valdības dāvinājuma zvans, no Liepājas Ļeņina pieminekļiem pārkausētais un izlietais zvans un vēl daudzi citi[5].

Ir arī dāvinājumi no draugiem, piemēram, ļoti vērtīgs ieguvums ir no profesora Jāņa Stradiņa - viņa tēva profesora Paula Stradiņa galda zvans. Vēl īpaši izceļams Ukrainas zāļu lieltirgotāja Vladimira Krivuzubova dāvātais un speciāli izgatavotais tējkannai līdzīgais zvans[5].

Apskatei ir zvans kā policista cepure un ar princeses Diānas un prinča Čārlza attēlu no Anglijas – Bītlu muzeja [5].

Stāsts par kādu figūrzvaniņu – Mēriju Džounsu - nabadzīgu Velsas meiteni, kas 6 gadus krāja naudu, tad devās basām kājām 25 jūdzes uz Balas pilsētu, lai nopirktu Bībeli. Šī leģendārā stāsta iespaidā 1804.gadā izveidoja Britu un ārzemju Bībeles biedrību, kuras mērķis bija nodrošināt cilvēkus ar Bībelēm viņu dzimtajā valodā un par pieņemamām cenām [5].

Līdz šim zvani glabājās Valda Jākobsona mājās un tos apskatīt varēja vien viņa ģimene, draugi un viesi. Tomēr, beidzot aktīvās gaitas biznesā un kļūstot par Blankenfeldes muižas īpašnieku, Valdis Jākobsons nolēma savu kolekciju darīt pieejamu arī plašākai publikai, dodot iespēju ikvienam interesentam pašam redzēt un dzirdēt šo zvanu pasauli [5].

Valda Jākobsona privātkolekcijā ietilpst ap 1000 dažādas izcelsmes, vēstures, senuma, formas un materiālu zvanu, un šī kolekcija kopš 2014. gada jūnija izvietota, un skatāma restaurētajās Blankenfeldes muižas vāgūža/staļļa telpās. Iespējams ir arī pieteikt ekskursijas, par to vienojoties iepriekš, iespējams, pat varēs satikt pašu kolekcionāru un klausīties viņa stāstos un pieredzē par kādu no zvaniem. Tāpat kā par cilvēkiem, arī par zvaniem eksistē tā īpašais stāsts, kas tos citu acīs rada personiskākus, pievilcīgākus un eksotiskākus. Šeit ir ne vien tos apskatīt, ļaut iezvanīt, bet arī pieteikt zvanu apgleznošanu, kas priecēs gan bērnus, gan pieaugušos. Drīzumā plānots veidot arī šokolādes zvanu liešanas radošo darbnīcu.

AtsaucesLabot

  1. «Blankenfeldes muiža». Letonika.lv. Skatīts: 2014. gada 1. decembrī.
  2. «Blankenfeldes muižas apbūve». Saraksts.mantojums.lv. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 704.—705. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
  4. Parādu dēļ izsolē pārdod Blankenfeldes muižu LETA 2020. gada 14. janvārī
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 Blankenfeldes muižas arhīvs (2018). Blankenfeldes muiža.

Ārējās saitesLabot