Vilce

ciems Jelgavas novada Vilces pagastā, Latvijā
Šis raksts ir par apdzīvotu vietu. Par citām jēdziena Vilce nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Vilce ir apdzīvota vieta Jelgavas novada Vilces pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies pagasta ziemeļos Vilces upes krastā pie autoceļa P103 36 km no novada domes Jelgavā un 79 km no Rīgas.

Vilce
vidējciems
Vilces tautas nams
Vilces tautas nams
Vilce (Latvija)
Vilce
Vilce
Koordinātas: 56°25′19″N 23°32′45″E / 56.42194°N 23.54583°E / 56.42194; 23.54583Koordinātas: 56°25′19″N 23°32′45″E / 56.42194°N 23.54583°E / 56.42194; 23.54583
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Jelgavas novads
Pagasts Vilces pagasts
Pirmoreiz minēts 1426
Augstums 30 m
Iedzīvotāji (2015)
 • kopā 278
Pasta nodaļa LV-3026 Vilce
Vilce Vikikrātuvē

Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Vilces muižas (Groß-Wilzen) centru. Izaugusi pēckara gados kā padomju saimniecības «Vilce» ciemats.[2] Vilcē atrodas pagasta pārvalde, pamatskola, tautas nams, bibliotēka, pasts, doktorāts, veikali. Vilces muižas apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ciema rietumiem piekļaujas Vilces dabas parka teritorija ar Vilces pilskalnu.

VēstureLabot

 
Vilces pamatskola bijušajā muižas kungu mājā (pirms 1940).

Vilces senvēsture sniedzas līdz vidējam dzelzs laikmeta (5.—9. gadsimtam), kad Vilces upes stāvajā krastā pie nelielās Rukūzes upītes ietekas izveidojās seno zemgaļu nocietināta dzīves vieta — Vilces pilskalns. Vilces pagasta teritorija senos laikos piederēja pie Zemgales Silenes novada. Silene pirmo reizi minēta Zemgales dalīšanas līgumā 1254. gadā.

Vilces vārds pirmo reizi minēts 1426. gadā. Vietas nosaukums saistās ar Vilces upi, kura tek cauri Vilces pagasta teritorijai. 1462. gadā Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs zemi starp Vilces, Svētes un Platones upēm izlēņoja Klausam fon Mēdemam.

1590. gadā tika uzcelta nocietinātā Vilces mūra muiža, tautā iesaukta par Mūrmuižu. Ap 1750.—1760. gadu Kristofera Dītriha Georga fon Mēdema laikā tika uzcelta Vilces muižas kungu māja, uz ko norāda saglabājies barokālais ēkas portāls ar Mēdemu un grāfu Keizerlingu alianses ģerboni frontonā. 1822. gadā Vilces pagasts izveidojās kā administratīva vienība. 1893. gadā četri muižu pagasti — Vilce, Blankenfelde, Mūrmuiža un Lielplatone tika apvienoti Vilces pagastā. Pēdējais Vilces muižas īpašnieks bija Francs fon Hāns. Pēc 1920. gada zemes reformas muižas kungu mājā ierīkoja Vilces pamatskolu.

1935. gadā Vilces pagasta platība bija 8670 ha. 1945. gadā pagastā izveidoja Vilces un Ausmas ciemu. 1951. gadā Vilces ciemam pievienoja daļu Berķenes ciema, bet 1956. gadā — daļu Ausmas un Augstkalnes ciema. 1963. gadā Vilces ciemu pievieno Ausmas ciemam. 1974. un 1977. gadā Ausmas ciemam pievieno daļu Zaļenieku ciema. 1989. gadā Ausmas ciemu pārdēvēja par Vilces ciemu. 1990. gadā atjaunoja par Vilces pagastu.

Adminstratīvi teritoriālās pārkārtošanas laikā Vilces pagastā tika iekļautas daļas no Augstkalnes, Lielplatones un Zaļeniekiem.

Vietvārda cilmeLabot

Vārds VILCE nozīmē – vilcēja, tas ir straume, kas novelk mitrumu no tīrumiem.

AtsaucesLabot

  1. LĢIA vietvārdu datubāze
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

Ārējās saitesLabot