Variešu pagasts
Variešu pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos, Aiviekstes kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Jēkabpils pilsētu un Mežāres, Kūku un Krustpils pagastiem, Madonas novada Kalsnavas un Ļaudonas pagastiem, kā arī Aizkraukles novada Aiviekstes pagastu.
| Variešu pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Jēkabpils novads |
| Centrs: | Varieši |
| Kopējā platība:[1] | 148,5 km2 |
| • Sauszeme: | 145,6 km2 |
| • Ūdens: | 2,9 km2 |
| Iedzīvotāji (2023):[2] | 1 047 |
| Blīvums (2023): | 7,2 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1945. gadā |
 Variešu pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba labot šo sadaļu
Hidrogrāfija labot šo sadaļu
Upes: Aiviekste, Alūksnīte, Apozole, Babraunīca, Bērzaune, Savīte, Timsmalīte.
Ūdenstilpes: Baļotes ezers, Gardaunis, Silabebru ezers.
Vēsture labot šo sadaļu
1354. gadā pieminēts Krievciems Aiviekstes kreisajā krastā, kurā Rīgas arhibīskapijas vasaļi Tīzenhauzeni uzcēla Krievciema pili, kas pastāvēja līdz 17. gadsimtam. Krievciema muiža vēlāk ietilpa Inflantijas vaivadijas un Vitebskas guberņas sastāvā.
1945. gadā Jēkabpils apriņķa Krustpils pagastā izveidoja Variešu ciema padomi. Variešu ciems ietilpis Krustpils (1949-1962) un Jēkabpils (pēc 1962. gada) rajonos. 1954. gadā Variešu ciemam pievienoja likvidētos Antūžu un Brīvzemnieku ciemus. 1977. gadā Variešu ciemu likvidēja, izveidojot Cīņas ciemu, kurā iekļāva arī likvidētā Medņu ciema teritoriju.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu un pārdēvēja par Variešu pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Krustpils novadā. 2021. gadā Krustpils novadu iekļāva Jēkabpils novadā.
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Lielākās apdzīvotās vietas ir Varieši (pagasta centrs), Antūži, Medņi, Alunāni, Baltgalvji, Bauri, Delles, Ezēni, Kaupernieki, Krievciems, Kursieši, Ķoderi, Laides, Leitāni, Medņu Rubeņi, Melderes, Midzeņi, Pāpuļi, Pieterāni, Priecumi, Rubeņsala, Rusuļi, Sprukti, Timsmales, Trākši, Uģēres, Ungurmuiža, Ušāni, Vāguļi, Zaļaci, Žagari.
Ievērojamas personības labot šo sadaļu
Variešu pagastā dzimuši vai dzīvojuši:
- Andrejs Krustiņš (1884—1941) — Latvijas armijas ģenerālis, Latviešu strēlnieku virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
- Pēteris Ķiķauka (1886—1967) — valodnieks
- Pēteris Lapainis (1897—1990) — Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks
- Jūlijs Vanags (1903—1986) — rakstnieks un tulkotājs, viens no Latvijas Rakstnieku savienības dibinātājiem, LPSR himnas vārdu autors (kopā ar Frici Rokpelni)
- Roberts Rubenis (1917—1944) — Latvijas Bruņoto spēku leitnants, Latviešu leģionārs un Kureļa grupas bataljona komandieris
- Tālis Millers (1929—2022) — ķīmiķis
- Ruta Šenberga (1940—2023) — filoloģe, augstskolu pasniedzēja, novadpētniece
- Gundars Bērziņš (1959) — lauksaimnieks, uzņēmējs, finanšu ministrs (2000—2002), veselības ministrs (2004—2007)
Saimniecība labot šo sadaļu
Transports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |