Andrejs Krustiņš

Andrejs Krustiņš (dzimis 1884. gada 2. jūlijā — miris 1941. gada 16. oktobrī) bija Latvijas armijas ģenerālis. Latviešu strēlnieku virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Pēc Latvijas okupācijas izvests uz PSRS un nošauts par “dzimtenes nodevību“.

Andrejs Krustiņš Latvijas armijas formas tērpā Personīgā informācija Dzimis 1884. gada 2. jūlijā Ungurmuižas pagasts, Daugavpils apriņķis, Vitebskas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1941. gada 16. oktobrī (57 gadi) Komunarka (poligons), Maskava, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Krievija) Tautība latvietis

Militārais dienests Dienesta pakāpe ģenerālis Dienesta laiks 1908—1917 1918—1919 1919—1940 Valsts Krievijas Impērija LSPR Latvija Struktūra sauszemes bruņotie spēki Kaujas darbība Pirmais pasaules karš Krievijas pilsoņu karš Latvijas brīvības cīņas Apbalvojumi Svētā Jura krusts

Jaunība un pirmās dienesta gaitas

Andrejs Krustiņš dzimis Ungurmuižas pagasta "Vesetnieku" mājās. Mācījās Ungurmuižas pagasta skolā un Jēkabpils pilsētas skolā. Panevēžas realskolā nokārtoja savvaļnieku eksāmenu. 1905.—1908. gadā mācījās Čugujevas karaskolā, 1908.—1910. gadā dienēja 178. Cēsu kājnieku pulkā Liepājā, 1910.—1915. gadā Penzā.

Pirmais pasaules karš un Krievijas Pilsoņu karš

1916. gada janvārī pēc paša vēlēšanās pārnāca uz 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonu. Piedalījās kaujās pie Frančiem un Ķekavā, pēc kā paaugstināts par kapteini. Ziemassvētku kauju laikā cīnījās Tīreļpurvā pie Mangaļiem, Skangaļiem un Ložmetējkalna, pēc kā paaugstināts par pulkvežleitnantu. Saņēma Jura krustu ar lauriem. Rīgas operācijas laikā 1917. gada septembrī komandēja 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulku kaujās pie Ikšķiles un Mazās Juglas. Pēc 1917. gada novembra nonāca konfliktā ar lieliniekiem un bija spiests pulku atstāt un devās uz Vitebsku, kur vadīja pulkveža Frīdriha Brieža organizācijas nodaļu. 1918. gada aprīlī-augustā viņš uzturējās Vācijas okupētajā Latvijā un ievāca slepenu informāciju.

Latvijas brīvības cīņas

Pēc Sarkanās armijas iebrukuma Latvijā 1918. gada decembrī Krustiņš iestājās LSPR armijas 3. latviešu strēlnieku brigādē, kur tika iecelts par štāba priekšnieku. Pēc armijas sakāvēm 1919. gada maijā Valmierā viņu apcietināja un tiesāja Veļikije Luki kara tribunāls. 1919. gada 14. septembrī Krustiņam izdevās pāri frontei aizbēgt uz Latviju, kur viņš iestājās Latvijas armijā un uzņēmās komandēt 8. Daugavpils kājnieku pulku. Piedalījās brīvības cīņās pret Bermonta armiju no Rīgas līdz pat Lietuvas robežai. 1919. gada 21. novembrī viņu paaugstināja par pulkvedi. 1920. gada sākumā ar savu pulku veica sekmīgus uzbrukumus Viļakas, Kupravas un Katlešu virzienā.

Latvijas armijā

1922. gada 1. aprīlī Krustiņš tika iecelts par 3. Latgales divīzijas komandiera palīgu, 1925. gada janvārī par 1. Kurzemes divīzijas komandieri, 22. jūnijā paaugstinot par ģenerāli. Bija Kurzemes apgabala garnizona priekšnieks. 1929. gadā viņš beidza kara akadēmiskos kursus.

Pēc Latvijas okupācijas, kad Latvijas armija tika pārveidota par 24. teritoriālo korpusu, Andrejs Krustiņš kļuva par 183. divīzijas komandieri, bet 1941. gada 9. jūnijā tika apcietināts un izvests uz PSRS. PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija Maskavā viņu 1941. gada 29. jūlijā notiesāja uz nāvi. Pēc VDK datiem nāvessods izpildīts Noriļskā, bet pēc jaunākiem datiem 1941. gada 16. oktobrī nošauts un apglabāts Komunarkas masu kapos Piemaskavā.^{[nepieciešama atsauce]}

Apbalvojumi

• Jura krusts ar lauriem par kaujām Pirmā pasaules kara laikā
• Lāčplēša Kara ordeņa III šķira par kaujām Torņakalnā pret Bermonta armiju 1919. gada 3.—10. novembrī
• Lāčplēša Kara ordeņa II šķira par kaujām pie Jelgavas 1919. gada 21. novembrī
• Triju Zvaigžņu ordeņa II šķira (1928)
• Lietuvas "Vytis" ordeņa I šķiras 3. pakāpe
• Viestura ordeņa I šķira.

Ārējās saites

• Andreja Krustiņa L.k.o.k. biogrāfija