Krievciema pils (latīņu: Villa Ruthenorum, vācu: Russchendorp, Russendorf) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu nocietināta muižas pils Aiviekstes kreisajā stāvkrastā pie upes brasla. 17. gadsimtā tā atradās pie Zviedru Vidzemes un Inflantijas vaivadijas robežas. Mūsdienās Jēkabpils novada ziemeļos bijušās pils vietā atrodams vien neliels uzkalniņš, kura rietumdaļā bedrē samanāmas pagrabu atliekas.

Krievciema pilsdrupas 18. gs.

Vēsture labot šo sadaļu

1354. gadā pirmo reizi pieminēta kā Krievciems (villa Ruthenorum) to zemes īpašumu sarakstā, kurus savā starpā sadalīja Rīgas arhibīskaps Fromholds un viņa vasaļi Tīzenhauzeni. Tas atradās senajā Jersikas valsts Asotes pilsnovadā, kas kopš 1211. gada bija iekļauts Livonijas bīskapijas sastāvā. 1375. gadā šo pilsnovadu izlaupīja lietuviešu karaspēks Ķēstuša vadībā. 1507. gadā pili nopirka Gerds Linde, pēc Livonijas kara 1585. gadā Polijas-Lietuvas kopvalsts karalis Stefans Batorijs Krustpils novadu un Krievciemu atdāvināja Korfu dzimtai. Jādomā, ka pils cieta Poļu—zviedru karu (1600—1629) un Otrā Ziemeļu kara laikā, pēc tam tā tika pamesta. Netālu Aiviekstes krastā uzcēla Krievciema muižu.

Apraksts labot šo sadaļu

Krievciema pils bija uzcelta sešus metrus augstajā Aiviekstes stāvkrastā vietā, kur upi šķērsoja Krustpils-Kalsnavas ceļš. Pils aizņēma 29 х 19 metrus lielu laukumu, ko ietvēra laukakmeņu mūris. Rietumu pusē atradās dzīvojamā ēka.[1]

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu