Ārlavas pagasts

Ārlavas pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām. No visām pusēm iekļauj Valdemārpils pilsētu un robežojas arī ar sava novada Lubes, Īves, Valdgales, Laidzes, Rojas un Vandzenes pagastiem.

Ārlavas pagasts
Ģerbonis
Novads:	Talsu novads
Centrs:	Valdemārpils
Kopējā platība:	134,1 km2
• Sauszeme:	128,1 km2
• Ūdens:	6,0 km2
Iedzīvotāji (2024):	698
Blīvums (2024):	5,4 iedz./km2
Mājaslapa:	www.valdemarpils.lv
Vēsturiskie nosaukumi
vācu:	Erwahlen
krievu:	Эрваленская
Ārlavas pagasts Vikikrātuvē

Daba

Reljefa formas

Bašķiņkalns, Biedrkalns, Krievkalns, Māņkalni, Rūgumkalni, Svētkalns.

Hidrogrāfija

Ūdensteces

Amulupīte, Āpšvalks, Benerupe, Brantu grāvis, Grīva, Kampargrāvis, Kazpurgrāvis, Ķēšupe, Lejasdonava, Riepaldu grāvis, Roja, Undra, Vēruma grāvis, Zoķupe, Žulniekvalks.

Ūdenstilpes

Audze, Baltezers, Ēmužezers, Lingas ezers, Lubezers, Melnezers, Nojniekezers, Pils ezers, Sasmakas ezers, Skolas ezers.

Purvi

Alkšvads, Cunces purvs, Griķlībpurs, Kazpurs, Liepmuižpurs, Sārajpūņa.

Dabas aizsardzība

Pagasta teritorijā atrodas dabas lieguma Zemgaļu purvs dienvidu daļa.

Vēsture

Ārlava ir sena kuršu un lībiešu apdzīvota vieta, kas rakstu avotos minēta kopš 1231. gada. Kā administratīva vienība Ārlavas pagasts izveidojās 1866. gadā. Pagasta iedzīvotāji 1870. gadā nodibināja zemnieku palīdzības biedrību, 1880. gadā — Ārlavas krājaizdevumu kasi, 1892. gadā — Ārlavas lauksaimniecības biedrību. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Ārlavas pagasts ir lielākais Talsu apriņķī (226,9 km², 4257 iedzīvotāji 1935. gadā).(1925 gadā - 3764 ,1930 - 4048 iedzīvotāji)

Mūsdienu Ārlavas pagasta teritorijā atradās Ārlavas muiža (Gut Erwahlen, Ārlava), Cunces muiža (Gut Zunzen, Cunces), Lubezeres muiža (Gut Lub-Essern, Lubezere), Nogales muiža (Gut Nogallen, Nogale), Popragas muiža (Gut Popraggen, Poprags), Saslaukas muiža (Gut Seßlauken).

Tagadējais Ārlavas pagasts izveidojusies pēc otrā pasaules kara, aizņemot pirmskara Ārlavas pagasta centrālo daļu, gandrīz visu bijušo Nogales pagastu un lielu daļu bijušā Lubezeres pagasta. 1945. gadā Ārlavas pagastā izveidoja Ārlavas, Īves, Lubes, Valdemāra un Ziedoņa ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ārlavas ciemu 1956. gadā pievienoja Valdemārpils pilsētai, izveidojot Valdemārpils pilsētas lauku teritoriju. Tai 1965. gadā pievienoja arī daļu Lubes un Vandzenes ciemu. 2009. gadā iekļauta Talsu novadā kā no Valdemārpils atsevišķa administratīvā teritorija. 2010. gada Valdemārpils lauku teritoriju pārdēvēja par Ārlavas pagastu. 2011. gada 28. aprīlī daļu pagasta teritorijas (Dižliepas un Riepaldciemu) pievienoja Valdemārpils pilsētai.

Kultūras pieminekļi

• Ārlavas baznīcas interjers
• Bašķiņkalns
• Birznieku Velna laiva
• Klāšu viduslaiku kapsēta
• Nogales muižas komplekss
• Ozolu Svētkalns
• Zošukroga viduslaiku kapsēta ar krustakmeni

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1969 2 000 —     1979 1 637 −18.1%	Gads Iedz. ±% 1989 1 301 −20.5% 2000 1 175 −9.7%	Gads Iedz. ±% 2011 1 049 −10.7% 2021 741 −29.4%

Nacionālais sastāvs

Ārlavas pagasta iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā
Latvieši (966)			95.0%
Krievi (14)			1.4%
Cita un neizvēlēta (37)			3.6%

Apdzīvotās vietas

Lielākas apdzīvotās vietas ir Lubezere, Ārlava, Nogale, Jaunciems, Laukmuiža, Kroņmuiža, Ambrakas.

Ievērojamas personības

• Maksimiliāns Glāzenaps (1845–1923), ķīmiķis
• Gotfrīds Ansabergs (1871—1955), dzejnieks
• Atis Ieviņš (1946), plakātists
• Madara Saidī-Ndure (1987), šķēpmetēja
• Krišjānis Valdemārs (1825—1891), latviešu ekonomists, publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs.

Saimniecība