Lubes pagasts
Lubes pagasts ir viena no Talsu novada administratīvajām teritorijām Rojas upes abos krastos. Robežojas ar sava novada Īves, Ārlavas, Dundagas un Rojas pagastiem.
| Lubes pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Talsu novads | |||
| Centrs: | Anuži | |||
| Kopējā platība:[1] | 83,5 km2 | |||
| • Sauszeme: | 82,2 km2 | |||
| • Ūdens: | 1,3 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 403 | |||
| Blīvums (2024): | 4,9 iedz./km2 | |||
| Izveidots: | 1945. gadā | |||
 Lubes pagasts Vikikrātuvē
| ||||
Daba
labot šo sadaļuHidrogrāfija
labot šo sadaļuUpes
labot šo sadaļuAmulupīte, Dižvalks, Knātervalks, Lībvalks, Mazroja, Vēruma grāvis, Zušvalks.
Vēsture
labot šo sadaļuLīdz 1920. gada agrārajai reformai Lubes pagasta teritorijā atradās Lubes (Lubbesemmen), Popervāles (Pappe Arwalen, vēlāk — Popsch Erwalen), Ošu (Ossen), Lībes, Sārkastes, Griķlībes (Krickeliben), un Mūkalpu muižas. Lubes, Popervāles un Ošu muižas pirmoreiz minētas 1582. gadā bīskapijas nodevu sarakstos, Sārkastes muiža — 1781. gadā. Jau 16. gadsimtā beigās darbojušās Lubes ūdensdzirnavas, 1861. gadā Lubes muižā bijis spirta brūzis, 1869. gadā Popervāles muižā tika iegādāta tvaika kuļmašīna.
Lielākā bija Lubes muiža (platība 1183 ha), kuras daudzo īpašnieku vidū bija burggrāfs O. H. Hovens, konsuls K. G. Trompovskis, Jaunpils īpašnieks M. Reke, Pastendes barons V. Hāns, Dundagas baronu Ostenu–Zakenu dzimta, Pēterpils baņķieris J. H. Bahs, grāfs Plāters, barons Šillings. Pēc 1920. gada agrārās reformas Lubes muižu sadalīja 94 vienībās.
1945. gadā Ārlavas pagastā izveidoja Lubes ciema padomi. 1954. gadā Lubes ciemam pievienoja daļu Lubezeres ciema. 1965. gadā daļu Lubes ciema teritorijas iekļāva Valdemārpils lauku teritorijā. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[4] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Talsu novadā.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuApdzīvotās vietas
labot šo sadaļuLielākās apdzīvotās vietas ir Anuži (pagasta centrs), Lube, Sārkaste, Lubeskrogs, Popervāle.
Etniskais sastāvs
labot šo sadaļu| gads | iedz.skaits | latvieši | krievi | baltkrievi | ukraiņi | poļi | lietuvieši | pārējie |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1979 | 594 | 541 | 34 | 8 | 2 | 3 | 4 | 2 |
| 1989 | 593 | 558 | 17 | 8 | 7 | 1 | 0 | 2 |
| 2000 | 647 | 622 | 7 | 5 | 7 | 4 | 1 | 1 |
| 2011 | 499 | 482 | 3 | 3 | 8 | 3 | 0 | 0 |
| 2021 | 374 | 364 | 3 | 2 | 2 | 2 | 1 | 0 |
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Ernests Brusubārda (1880—1968), diriģents
- Jānis Grantiņš (1909—1974), aktieris
Saimniecība
labot šo sadaļuTransports
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuŠī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |