Lubezeres pagasts
Lubezeres pagasts bija viena no Talsu apriņķa pašvaldībām tā ziemeļos, Rīgas līča krastā. Robežojās ar Talsu apriņķa Ārlavas un Nogales pagastiem, kā arī Ventspils apriņķa Dundagas pagastu. Pagasta valde atradās tagadējā Rudē (tolaik Ruda, Ruduļi).[2] Lielākās apdzīvotās vietas bija Roja, Rude un Lubezere.
| Lubezeres pagasts (līdz 1949. gadam) | ||
|---|---|---|
 | ||
| Apriņķis: | Talsu apriņķis | |
| Centrs: | Rude | |
| Kopējā platība: | 111,5 km2 | |
| Iedzīvotāji (1935): | 1390[1] | |
| Blīvums (1935): | 12.5 iedz./km2 | |
| Likvidēts: | 1949. gadā | |
| Vēsturiskie nosaukumi | ||
| vācu: | Lubb-Essern | |
| krievu: | Лубъ-Эзернская | |
Vēsture
labot šo sadaļuDibināts pēc muižu pagastu likvidēšanas sakarā ar 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanu. Lubezeres pagasta teritoriju līdz 1920. gada agrārajai reformai veidoja baroniem fon Hāniem piederošie Lubezeres muižas īpašumi. Pagasta teritorijā atradās Lubezere, Roja, Rude, Mārkciems, Lībe un Kaltene. Lubezeres pagasta teritorijā atradās divas šaursliežu dzelzceļa stacijas – Rudiķi un Roja.[2]
Pagastā 1881. gadā bija 55 mājas, 5 muižas, kā arī krogs. 1911. gadā bija mežkunga muiža Rudē un 9 mežsargu mājas, kā arī 54 zemnieku mājas un 85 mazmājas, pārsvarā izvietotas sādžveidīgi. 1935. gadā pagastā bija 57 vecsaimniecības, ap 190 jaunsaimniecības, amatnieku u.c. sīksaimniecības.[3]
Lubezeres muiža sadalīta 2701 vienībā, 8 no tām bijušās rentes mājas. Muižas centrs piederēja valstij, tur bija ierīkota sēklu audzētava. Lubezeres pagastā atradās vairāki rūpniecības uzņēmumi: valsts spirta dedzinātava Lubezeres muižā, Ārlavas piensaimnieku sabiedrības “Ražotājs” krejošanas punkts Rudē, kā arī Lepasepa krejošanas punkts Rudes “Aparos”. Jau 1911. gadā pagastā bija tvaika kuļmašīna. Toreiz pienu izveda maz un lielākais ieņēmumu avots bija cūkkopība. Rojā ar zvejniecību nodarbojās ap 50 zvejnieku, gada ieņēmumi – ap 200 rubļu. Mazturīgie zemnieki mēdza braukt peļņā – vest kokmateriālus uz jūrmalu.[4] Pagastā atradās pagastskola ar 2 skolotājiem, kuru 1911. gadā daļēji uzturēja arī muižas īpašnieks.[3] Pagasts piederēja pie Ārlavas evaņģeliski luteriskās draudzes.[5]
1945. gada 10. septembrī pagastā izveidoja Lubezeres un Rojupes ciema padomes. Pagastu likvidēja 1949. gada 31. decembrī, ciemus iekļaujot Talsu rajonā. Mūsdienās Lubezeres pagasta teritorija iekļauta Talsu novada Ārlavas, Rojas un Lubes pagastos.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ 2,0 2,1 Latvijas ceļu karte. Mērogs 1:200 000. Šoseju un zemesceļu departaments. 1940. Rīga
- ↑ 3,0 3,1 Arveds Švābe, Aleksandrs Būmanis, Kārlis Dišlers. Latviešu konversācijas vārdnīca, 13. sējums. Rīga : A. Gulbja apgāds, 1936.
- ↑ Konversācijas vārdnīca, 3.sējums, 1911. gads, Rīga
- ↑ Arveds Švābe, Aleksandrs Būmanis, Kārlis Dišlers. Latviešu konversācijas vārdnīca, 18. sējums. Rīga : A. Gulbja apgāds, 1939.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |