Ojāra Vācieša iela (Rīga)

iela Rīgā
Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Ojāra Vācieša iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Ojāra Vācieša iela ir Rīgas iela Zemgales priekšpilsētā Torņakalna un Bieriņu apkaimē. Ojāra Vācieša iela sākas krustojumā ar Uzvaras bulvāri, bet beidzas Bieriņos, krustojumā ar Tēriņu ielu un Vecmoku ielu. Dzelzceļa līnija Rīga—Tukums un Kārļa Ulmaņa gatve mūsdienās sadala ielu trijos autotransportam savstarpēji nesavienotos posmos. Kopējais ielas garums ir 2750 metri, un tā sastāv no 2 braukšanas joslām ar asfalta segumu (neskaitot posmu ielas sākumdaļā, kas daļēji ir vienas joslas platumā un ar grants segumu).

Ojāra Vācieša iela
Ojāra Vācieša iela
Pamatinformācija
Pilsēta Rīga
Priekšpilsēta Zemgales priekšpilsēta
Apkaime Torņakalns, Bieriņi
Garums 2750 m
Atklāta 1985 (1794)
Vēsturiskie
nosaukumi
Lielā Altonavas iela
Segums asfalts
Sabiedriskais transports
Autobuss 44., 46., 55., 63.
Tramvajs 10.

Pa Ojāra Vācieša ielu iet 10. tramvaja līnija un vairāki autobusa maršruti. Iela ved gar Uzvaras parku un Arkādijas parku, kā arī šķērso Mārupīti divās vietās, arī pie Māras dīķa. Ojāra Vācieša ielā oārsvarā ir dzīvojamā apbūve, taču ir arī sabiedriskas ēkas, tostarp Rīgas Futbola skolas (Uzvaras bulvārī 10) Jāņa Skredeļa stadions (O. Vācieša ielā 2), Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts (O. Vācieša ielā 4), Ojāra Vācieša muzejs (O. Vācieša ielā 19), Jāņa Akuratera muzejs (O. Vācieša ielā 6A).

Iela ir nosaukta dzejnieka Ojāra Vācieša vārdā, kurš dzīvojis šīs ielas namā.

Vēsture labot šo sadaļu

Pirmo reizi minēta 1794. gadā ar nosaukumu Altonas ceļš (Altonscher Weg), jo tas veda uz Pierīgas izpriecu un vasaras izbraukumu vietu Altonas villu aiz Marijas dzirnavām (tagad Ojāra Vācieša ielā 37). 1817. gadā ielu pārdēvēja par Altonavas ielu (Altonasche Strasse, arī Altonaer Strasse) jeb Lielo Altonavas ielu (Grosse Altonaer Strasse). 1860. gadu beigās iela veda no Marijas dzirnavu tilta līdz Borherta (Grāves) muižai, ielas sākumposms no Akmeņu ielas un Jelgavas šosejas sateces saukts par Altonas dambi (Altonasche Damm), ko 1885. gadā iekļāva Altonavas ielā.[1]

1885. gadā pagarinātā Altonavas iela bija aleja, kas sākās no Akmeņu ielas un sniedzās līdz Robežu ielai, 1914. gadā līdz Ģimnastikas ielai. 1934. gadā ielu vēlreiz pagarināja, pievienojot agrāko beznosaukuma ielu starp Kantora un Tēriņu ielām, pa Altonavas ielu no Rātslaukuma kursēja 26. autobuss. Tolaik Māras dīķa apkaimē pie Altonavas ielas 1930. gadu sākumā savus namus uzcēla vairāki Rīgas sociāldemokrātu vadoņi un partijai tuvu stāvoši kultūras darbinieki.[2]

"Lielā Altonavas iela bija plata, koku milzeņiem ielogota aleja. Tai abās pusēs piegūla parkveidīgi īpašumi ar sevī ieslēptām vācu patriciešu savrupmājām. To vārti stāvēja noslēgti, dzīve aiz tiem noslēpta mazo ļaužu acīm. Nu Latvijas valsts bija noslēgtos vārtus atslēgusi. Latvijas valsts bija radījusi tādus apstākļus saviem gara darbiniekiem, ka tiem nevajadzēja vairs dzīvot kailās jumta istabās vai noplukušos strādnieku rajonos. Tie varēja celt sev mitekļus skaistās ārpilsētās, un Torņakalns ap Māras ezeru un Lielo Altonavas ielu bija viena no tām vietām, kur cēla jaunas izskatīgas latviskas mītnes."[3]

1985. gadā daļu no ielas pārdēvēja par Ojāra Vācieša ielu, parādot godu dzejniekam Ojāram Vācietim, kas dzīvoja Altonavas ielas 19. namā.[4] Savukārt Mazā Altonavas iela ieguva Altonavas ielas nosaukumu. Ojāra Vācieša ielā 6a atrodas Jāņa Akuratera muzejs.

Ielu savienojumi un pārvadi labot šo sadaļu

Ojāra Vācieša ielas savienojumi un šķērsojumi:

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. zudusilatvija.lv
  2. R. Zalcmanis "Nezināmā Rīga".
  3. Jēger-Freimane P. Es atgriežos pie sevis. 1966. — 110. lpp.]
  4. citariga.lv


Koordinātas: 56°55′47″N 24°04′52″E / 56.9297°N 24.0811°E / 56.9297; 24.0811