Urla (subkultūra)

mazizglītots un nekulturāls pārstāvis bijušajās PSRS teritorijās
(Pāradresēts no Urla (žargonisms))
Šis raksts ir par jauniešu leksikā lietotu vārdu. Par citām jēdziena urla nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Urla jeb gopņiks (krievu: гопник) ir subkultūras pārstāvis Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā un citās pēcpadomju valstīs, kurš parasti ir nācis no strādnieku šķiras guļamrajoniem[1] un bieži vien uzaudzis nabadzīgā un mazizglītotā ģimenē ar zemiem ienākumiem.[2] Gopņiku subkultūras saknes meklējamas Krievijas Impērijas beigās, un tā attīstījās 20. gadsimtā daudzās Padomju Savienības pilsētās.[3][4]

Stereotipisks urlu subkultūras pārstāvis Adidas treniņtērpā ar divu litru alus plastmasas pudeli un aizdedzinātu cigareti sēžam hruščovkas kāpņutelpā

Gopņikiem un viņu kultūru aizguvušajiem urlām ir raksturīgs īpašs, sportisks ģērbšanās stils (visbiežāk tieši sporta apģērbs) un gopņiku pasaules uzskatu veido viņu dzīvesveids, kas saistās ar agresīvas, nekulturālas un noziedzīgas uzvedības piekopšanu, lamu vārdu lietošanu, smēķēšanu un alkoholisko dzērienu patērēšanu. Šajā vidē ir populāra cietumus un kriminālo dzīvesveidu romantizējoša mūzika, tā sauktais “krievu šansons”, kā arī tehno un vēlākā laikā reps. Krievijas Liberāli demokrātiskās partijas Maskavas nodaļas vadītājs gopņikus 2000. gados nosauca par galveno politisko spēku valstī un viņa partijas elektorātu.[5]

Vārda cilme ir neskaidra un par to ir vairākas teorijas. Iespējams, vārds „urla” cēlies no krievu abreviatūras URL — ‘kriminālmeklēšanā esoša persona’ (УРЛ — ‘уголовно разыскиваемое лицо’).[6] Tāpat pastāv versija, ka nosaukums cēlies no krievu valodas vārda oрёл (ērglis) kā ironiska metafora, jo 20. gadsimta 90. gadu sākumā par oрёл sevi esot dēvējušas ar noziedzību saistītas ietekmīgas personas.[7]

Lai gan terminu latviski biežāk lieto, runājot par Latviju, tai līdzīgas subkultūras ir sastopamas citās valstīs, piemēram, Krievijā, kur to sauc par gopņikiem (krievu: гопники) vai španu (krievu: шпана́), bet Anglijā savukārt ir sastopami čavi (angļu: chav).

No sporta apģērbu zīmoliem urlu un arī gopņiku subkultūrā īpašu vietu ieņem Adidas, kas Padomju Savienībā lielu popularitāti ieguva pēc 1980. gada Maskavā notikušajām olimpiskajām spēlēm, kurās Adidas sporta apģērbu un apavus valkāja PSRS sportisti, bet jo īpaši 1990. gados, kad no Ķīnas un Turcijas masveidā ieplūda lēti un plaši pieejami Adidas pakaļdarinājumi. Treniņtērpus bija pieņemts valkāt komplektā ar balles kurpēm jeb tā sauktajām laķenēm.[8]

Latvijā subkultūrai veltīta tīmekļa vietne urlas.lv, kurā publicēti dažādi izklaidējoši raksti, attēli un video, kā arī notiek ar subkultūru saistītas diskusijas. Vietne gan izpelnījusies kritiku par cilvēku apvainošanu, bez atļaujas tajā pārpublicējot viņu fotogrāfijas, ko daži vērtē kā starptautu naida kurināšanu.[7]

Mūsdienu latviešu vidū pret urlu subkultūru attiecas ļoti negatīvi un bieži vien izteikumus par urlām mēdz saistīt ar nacionālismu. 2013. gadā savā Twitter kontā Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" valdes loceklis Jānis Iesalnieks par „noziedzīgu urlēnu” netieši nodēvēja ASV apsūdzēto Latvijas hakeri Denisu Čalovski, piebilstot, ka no tādiem atbrīvoties atbilstu VL-TB/LNNK nostādnēm, izraisot negatīvu sabiedrības reakciju.[9][10]

Latviešu jauniešu vienkāršrunā par „urlām” visbiežāk tiek dēvēti neattīstīti jaunieši vai treniņbiksēs ģērbušies krievi.[11] Tāpat latviešu leksikā par urlām nievājoši tiek dēvēti arī „jaunieši ar intelekta neskartām sejām”[12] un nekulturāli, bezkaunīgi huligāni.[13]

  1. Beiträge der Europäischen Slavistischen Linguistik (POLYSLAV)., https://www.youtube.com/watch?v=y90yaLFoYoA Arhivēts 2020-03-27 Wayback Machine vietnē. Volume 8, 2005, ISBN 3-87690-924-4, p. 237 Arhivēts 2016-05-08 Wayback Machine vietnē.
  2. Michele A. Berdy. «Thugs, Rednecks, Nationalists: Understanding Russia's Gopnik Culture». The Moscow Times, 2014-04-10.Anastasiya Fedorova. «An Ode to Russia's Ugly, Mean Suburbs». Moscow Times, 2014-07-30.
  3. «Slav Squat – Russian Disturbing Street Trend». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-08-28. Skatīts: 2018-11-05.
  4. «Russia's original gangstas: meet the gopniki». 2011. gada 22. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 11. novembris. Skatīts: 2018. gada 5. novembris.
  5. Марк Эймс и Яша Левин. В поисках гопников: Exile устраивает сафари в России // The Exile, перевод InoPressa.ru
  6. Kas ir urlas? Atbilde “LA” lasītājai. Latvijas Avīze. 2016. gada 2. janvāris.
  7. 7,0 7,1 «Vieta, kur pulcēties Latvijas urlām un gopņikiem». Delfi. 2009. gada 19. marts. Skatīts: 2016. gada 30. septembrī.
  8. Helmuts Caune. «Izpētīts, kāpēc krievi ir apsēsti ar 'Adidas' treniņtērpiem». Delfi, 2015. gada 13. augusts. Skatīts: 2016. gada 30. septembrī.
  9. «Iesalnieks savā Twitter kontā Čalovski nodēvējis par "noziedzīgu urlēnu. Diena. 2013. gada 31. jūlijs. Skatīts: 2016. gada 30. septembrī.
  10. «Iesalnieks netieši norāda, ka tikšana vaļā no 'tādiem' kā Čalovskis atbilst VL-TB/LNNK nostādnēm». Delfi. 2013. gada 31. jūlijs. Skatīts: 2016. gada 30. septembrī.
  11. Vineta Ernstsone, Laura Tidriķe. Jauniešu valoda. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2006. 188. lpp. ISBN 978-9984-80-241-1. Skatīts: 2020. gada 24. aprīlī.
  12. Ilmārs Šlāpins (2000. gada aprīlis). Urlas. Rīgas Laiks. 49. lpp.
  13. Ojārs Bušs, Vineta Ernstsone. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga : Zvaigzne ABC, 2009. 529. lpp. ISBN 978-9934-00-704-0.