Ojārs Bušs
Ojārs Bušs (1944—2017) bija latviešu valodnieks, dr. habil. philol., latviešu personvārdu un slenga pētnieks. LU Latviešu valodas institūta vadošais pētnieks.
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1944. gada 28. aprīlī Krimuldas pagasta Orēs. Mācījās Rīgas 36. vidusskolā. Studēja somu filoloģiju Ļeņingradas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē (1972).
1973. gadā sāka strādāt LZA Valodas un literatūras institūta Leksikogrāfijas nodaļā, bija viens no Latviešu literārās vārdnīcas sastādītājiem, vēlāk Dialektoloģijas nodaļā, bija Latvijas vietvārdu vārdnīcas galvenais redaktors.[1] 1980. gadā aizstāvēja filoloģijas zinātņu kandidāta disertāciju “Nedialektālie neliterārie leksiskie ģermānismi mūsdienu latviešu valodā (funkcionālais aspekts)” (krievu: Недиалектные нелитературные лексические германизмы в современном латышском языке (функциональный аспект)). 1994. gadā ieguva habilitētā filoloģijas doktora grādu par zinātnisko darbu kopumu “Latviešu valodas leksikas cilme, vēsture un mūsdienu lietojums”, bija institūta vadošais pētnieks, direktora vietnieks zinātniskajā darbā. Līdztekus lasīja lekcijas Latvijas Universitātes topošajiem somugristiem.
Bijis Kristīgi demokrātiskās savienības priekšsēdētāja vietnieks ārlietās.[2]
Miris 2017. gada 3. janvārī, apglabāts 1. Meža kapos.[3]
Apbalvojumi
labot šo sadaļu- Barikāžu dalībnieka piemiņas zīme
- Izglītības un zinātnes ministrijas balva (2004)
- Valodnieces Antoņinas Reķēnas balva (2004)
- Kārļa Mīlenbaha balva (2009)
Darbi
labot šo sadaļuOjārs Bušs bija viens no Latvijas vietvārdu vārdnīcas vairāku sējumu autoriem un šīs vārdnīcas atbildīgais redaktors; daudzu zinātnisku rakstu autors, recenzents apjomīgajai Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīcai (2012).
Monogrāfijas:
- Personvārdi, vietvārdi un citi vārdi: izpētes pakāpieni (2003),
- Latviešu valodas slenga vārdnīca (2006, kopā ar V. Ernstsoni),
- No ģermānismiem līdz superlatīvam (2008),
- No Abavas līdz Zilupei (2015, kopā ar L. Balodi).
Atsauces
labot šo sadaļu