Smēķēšana

Smēķēšana ir kāda psihotropa līdzekļa (visbiežāk tabakas vai marihuānas) degšanā radušos dūmu ieelpošana, lai uzņemtu tajā esošās darbīgās vielas (piemēram, nikotīnu).

Divi cilvēki, aizdedzinot viens otram cigaretes (Nīderlande, 1932. gads)

Visbiežāk smēķē cigaretes, kas var būt vai nu paša smēķētāja cigarešu papīrā uztītas, rūpnieciski izgatavotas vai komerciāli izplatītas jau gatavas. Citi izplatīti smēķēšanas piederumi ir pīpes, cigāri, ūdenspīpes un elektroniskās cigaretes.

Lai arī dažādās pasaules vietās smēķēšana bija zināma jau vairāk nekā 5000 gadus pirms mūsu ēras (galvenokārt kā šamanisma rituālu sastāvdaļa), Eiropā tā kļuva populāra tikai 17. gadsimtā, kad no Amerikas ienāca tabaka, bet no arābu zemēm — opijs. 20. gadsimta sākumā sabiedrībā sāka plaši runāt par smēķēšanas kaitīgumu. Tika atklāts, ka smēķēšana ilgtermiņā būtiski palielina risku iegūt dažādas nāvējošas slimības, piemēram, bronhītu, plaužu vēzi un sirdstrieku, tādēļ tika uzsākti dažādi ierobežošanas pasākumi, kas turpinās arī mūsdienās.

Tabakas smēķētāju procentuālais daudzums vīriešu vidū dažādās pasaules valstīs

Skatīt arī

• Smēķēšanas ierobežošana
• Smēķēšanas ierobežojumi Latvijā
• Smēķēšanas ierobežojumi nacistiskajā Vācijā