Rudais gārnis

gārņu dzimtas putnu suga

Rudais gārnis (Ardea purpurea) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea). Tas ligzdo Eiropas centrālajā daļā un dienvidos, Āfrikā un Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos.[1] Eiropas Palearktikas putni ir gājputni un ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras, nepārsniedzot ekvatoru, daži Vidusjūras piekrastē, Tuvajos Austrumos, kā arī Pakistānā.[2] Āzijas izplatības areāla ziemeļu populācijas migrē nedaudz uz dienvidiem. Rudajam gārnim izšķir 4 pasugas.[1][3]

Rudais gārnis
Ardea purpurea (Linnaeus, 1766)
Rudais gārnis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaPelikānveidīgie (Pelecaniformes)
DzimtaGārņu dzimta (Ardeidae)
ApakšdzimtaGārņu apakšdzimta (Ardeinae)
ĢintsGārņi (Ardea)
SugaRudais gārnis (Ardea purpurea)
Rudais gārnis Vikikrātuvē

Ik pa laikam rudais gārnis ieklīst reģionos uz ziemeļiem no sava izplatības areāla. Lai arī tas ir vairākas reizes novērots Zviedrijā, Somijā, Igaunijā un Lietuvā, tomēr Latvijā rudais gārnis līdz šim nav novērots.[2]

 
Rudais gārnis ar mazuli ligzdā

Rudais gārnis ir liels, slaids putns. Tā ķermeņa garums ir 78—90 cm, stāvot tā augstums ir 70—94 cm, spārnu plētums 120—150 cm.[3] Neskatoties uz savu lielo augumu, tas ir samērā viegls un sver 0,5—1,35 kg.[3] Rudajam gārnim ir kastaņbrūna galvas virsa, kakla aizmugures daļa, bet vaigi un kakla apakšdaļa gaiši brūni, turklāt kaklam katrā sānā ir melna, šaura garensvītra. Uz gaišajām krūtīm un kakla lejasdaļas izceļas tumši lāsumi. Tā pleci un spārnu virspuses ir pelēkas, bet vēders un spārnu iekšpuses kastaņbrūnas. Rudajam gārnim ir slaids, ruds knābis, kas riesta laikā kļūst košāks. Knābja virspuse ir tumši brūna. Salīdzinot ar citiem gārņiem, tā knābis ir proporcionāli garāks. Arī pirksti tam ir garāki kā citām gārņu sugām un tas bez grūtībām spēj staigāt pa lielām ūdensaugu lapām.[3] Acis rudajam gārnim ir dzeltenas ar melnu maliņu. Lai arī ārēji abi dzimumi izskatās vienādi, mātītes ir nedaudz vieglākas. Jaunie putni ir pelēcīgāki, ne tik koši, tiem uz kakla nav arī melnās garensvītras.[3]

Uzvedība un barība

labot šo sadaļu
 
Rudais gārnis riesta laikā kļūst košāks
 
Rudais gārnis lidojumā

Rudais gārnis mājo purvainās vietās aizaugušu ūdenstilpju krastos, bet tie var būt arī rīsa lauki. Tas ligzdo, sākot ar ielejām jūras līmenī un beidzot ar kalniem līdz 1800 metriem virs jūras līmeņa.[3] Āfrikas un Āzijas dienvidos dzīvojošās populācijas ir nometnieki. Eiropas un Āzijas izplatības areāla ziemeļu teritoriju gājputni migrē dienas laikā, veidojot nelielus barus, lai gan Turcijas populācijas veido lielus barus (350—400 putni).[3]

Rudais gārnis baroties dodas vakara stundās, iestājoties krēslai. Tas barojas ar zivīm, abiniekiem, kukaiņiem, zirnekļiem, vēžveidīgajiem, moluskiem, maziem putniņiem, zīdītājiem, čūskām un ķirzakām. Medī, slēpjoties starp ūdensaugiem un gaidot, līdz upuris pienāk tam pietiekami tuvu klāt.[3]

Rudais gārnis ligzdo kolonijās, kurās parasti nav vairāk kā 50 pāri, lai gan ir novērotas kolonijas, kurās ir apmēram 1000 pāri. Tas bieži ligzdo arī kaimiņos citām gārņu sugām, piemēram, zivju gārnim. Dējumā ir 2—8 olas, inkubācijas periods ilgst 25—27 dienas. Jaunie putni izlido apmēram 45—50 dienu vecumā.[3]

Rudajam gārnim izšķir 4 pasugas:

  1. 1,0 1,1 «IUCN: Ardea purpurea». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 13. novembrī. Skatīts: 2013. gada 20. jūnijā.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 «Ornitofaunistika: Rudais gārnis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 18. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 20. jūnijā.
  3. 3,00 3,01 3,02 3,03 3,04 3,05 3,06 3,07 3,08 3,09 «ARKive: Purple heron (Ardea purpurea)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 16. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 20. jūnijā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu