Tranaitis
Tranaitis (žemaišu: Triniuots, lietuviešu: Treniota, baltkrievu: Транята, vācu: Traniât, Traniâte, latīņu: Stroynat, dzimis ap 1210. gadu, nogalināts 1264. gadā) bija Žemaitijas kunigaitis, kura vadībā žemaiši un sabiedrotie kurši 1260. gadā uzvarēja Vācu ordeņa apvienoto karaspēku Durbes kaujā. Vēlāk viņš vadīja sazvērestību pret pirmo Lietuvas karali Mindaugu, pēc kura nogalināšanas pats uz neilgu laiku kļuva par Lietuvas dižkunigaiti (1263—1264).
| Tranaitis Treniota | |
|---|---|
 | |
| Lietuvas dižkunigaitis | |
|
Amatā 1263. gads — 1264. gads | |
| Priekštecis | Mindaugs |
| Pēctecis | Vaišelga |
|
| |
| Dzimšanas dati | ap 1210. gadu |
| Miršanas dati | 1264. gads |
| Tēvs | Vikints vai Erdvils |
| Reliģija | Baltu reliģija |
Tituls
labot šo sadaļuTranaiša ķēniņa tituls pieminēts 1264. gada "Krakovas kapitula annālēs", kur viņš nodēvēts par "Lietuvas stiprāko valdnieku Stroinatu" (latīņu: Stroynat potens princeps Lithuanorum), kuru nogalināja "Vaišvilks, karaļa Mindauga dēls" (Stroynat potens princeps Lituanorum, qui occiderat Mendog, occiditur per Theophilum et per Woysalk filium ipsius Mendog regis).[1]
Tranaiša rezidence
labot šo sadaļuTiek uzskatīts, ka Tranaiša īpašumi atradušies Telšu apkaimē, par ko liecina toponīmi, to vidū arī “Trenaiša kalns”.[2]
Dzīve
labot šo sadaļuPar Tranaiša izcelsmi ir vairākas teorijas. Pēc izplatītākā viedokļa viņš bija dižkunigaiša Mindauga māsasdēls, žemaišu kunigaiša Vikinta vai arī kunigaiša Erdvila dēls. Abi šie kunigaiši bija Mindauga sāncenši cīņā par augstāko varu, kas beidzās ar Mindauga uzvaru, pāriešanu katoļticībā 1253. gadā un kronēšanos par karali.
Kā atlīdzību par saņemto kroni, Mindaugs saviem jaunajiem sabiedrotajiem, Livonijas ordenim atdeva žemaišu zemes, kuras 1250.-1260. gados krustneši nesekmīgi mēģināja pakļaut savai varai. Pēc žemaišu un kuršu uzvaras Durbes kaujā 1260. gadā Tranaitis kļuva par varoni un politiski pietiekami ietekmīgu, lai pieprasītu Mindaugam atmest katoļticību.[nepieciešama atsauce] 1261. gadā Mindaugs pārņēma Žemaitiju savā pakļautībā un atteicās no kristietības un miera ar Livonijas ordeni.
1262. gadā Mindaugs lauž savienību ar Livonijas ordeni, un Trainaiša mudināts dodas neveiksmīgā karagājienā uz Cēsīm. 1262. gadā arī mirst Mindauga sieva Marta. Mindaugs par sievu apņem viņas māsu, Nalsenes kunigaiša Daumanta sievu. Neapmierinātais Daumants iesaistās kopīgā sazvērestībā ar Tranaiti. 1263. gadā Mindaugs nosūta Daumanta vadītu armiju karagājienā uz Brjanskas kņazisti. Daumants pavērš armiju pret Mindaugu, un 1263. gada 5. augustā nogalina Mindaugu un divus viņa dēlus. Tā kā Daumants bēg uz Pleskavas kņazisti, par Lietuvas un Žemaitijas dižkunigaiti kļūst Tranaitis.
Lai atriebtos par tēva nāvi, Mindauga dēls Navahrudakas kņazs Vaišvilks apvienojās ar savas māsas vīru Helmas kņazu Švarnu un brālēnu Polockas kņazu Tautvilu (kas arī bija iesaistīts sazvērestībā pret Mindaugu). Ciņā par varu, Treniotam izdodas sakaut un nogalināt Tautvilu. Taču 1264. gadā Tranaitis tiek nogalināts. Par nākamo Lietuvas dižkunigaiti kļūst pareizticībā pārgājušais Vaišvilks.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Annales Capituli Cracoviensis 1264, MGH SS XIX, p. 600.[novecojusi saite]
- ↑ Gudavičius E. Bandymas lokalizuoti XIII a. lietuvių kunigaikščių valdas // LMAD, A. - 1984.
Ārējās saites
labot šo sadaļuMindauga dzimtas valdnieks 
| ||||
|---|---|---|---|---|
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||||
| Priekštecis: Alemans |
Žemaitijas kunigaitis pirms 1260. gada — 1264. gads |
Pēctecis: Trobis | ||
| Priekštecis: Mindaugs |
Lietuvas un Žemaitijas dižkunigaitis 1263. gads — 1264. gads |
Pēctecis: Vaišelga | ||