Vikints
Vikints (žemaišu: Vīkints, lietuviešu: Vykintas, senkrievu: Въıкъıнтъ, miris ap 1253) bija Žemaitijas kunigaitis un Saules kaujas varonis. Lietuvas dižkunigaiša Mindauga pretinieks cīņā pret varas centralizāciju austrumu baltu zemēs. Uzskata, ka Vikinta tēvs jau pirms 1219. gada atstājis mantojumā žemaišu zemju rietumu daļu Vikintam, bet austrumu daļu Gerdvilam.
Vikints Vykintas | |
---|---|
Vikinta attēls (no Aleksandra Gvanjini (Guagnini) hronikas, 1578). | |
Žemaitijas kunigaitis | |
pirms 1219. gada — 1251. gads | |
Priekštecis | Gerdvils |
Pēctecis | Alemans |
Miris | ap 1253. gadu |
Vārda nozīme
labot šo sadaļuPersonvārda Vikints izcelsme saistāma ar salikteni vy- (iš-vydo, vidū) + kin- (kentėti, ciest) [1] — „daudz pieredzējušais“.
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuŽemaišu ķēniņu (kņazu) Vikinta un Gerdvila vārdi pirmo reizi minēti 1219. gada baltu cilšu valdnieku līgumā ar Volīnijas kņaziem. 1236. gadā Saules kaujas laikā viņš vadīja žemaišu karaspēku, kas sagrāva Zobenbrāļu ordeni.
1248. gadā kunigaišu Vikinta, Tautvila un Ģedvīda (jeb Edivīda) vadītais karaspēks cieta sakāvi karagājienā uz Smoļenskas kņazisti. Lietuvas dižkunigaitis Mindaugs mēģināja pakļaut viņu zemes savai varai. Vikints iesaistījās plašā opozīcijā pret Mindaugu kopā ar Galīcijas-Volīnijas kņazu Danielu un Livonijas ordeni.
1250. gadā Rīgā ieradās Vikinta sabiedrotais Tautvils un piedāvāja slēgt militāru savienību ar ordeni. Sarunu laikā ordenis atteicās no pretenzijām uz Vikinta zemēm, bet guva atbalstu iebrukumam Nalsenē un Zemgalē. 1250. gadā Livonijas ordeņa karaspēks iebruka Nalsenes zemē un Mindaugam pakļautajā Žemaitijas daļā.
1251. gadā Mindaugs uzsāka miera sarunas ar Livonijas ordeņa mestru Štīrijas Andreju (Andreas von Stierland) un piekrita kristīties un kļūt par Lietuvas karali, atsakoties no pretenzijām uz vairākām Tautvilam un Vikintam pakļautajām zemgaļu, žemaišu un sēļu zemēm par labu Livonijas ordenim.
1252. gadā Vikints atbalstīja Tautvila vadīto uzbrukumu Mindaugam Vorutas pilī. Pēc sakāves Vikints patvērās savā Tveru pilī (Tvirement), kas atradās Rietavas apkārtnē Žemaitijas rietumos. 1253. gadā Vikints gāja bojā un viņa sāncensis Mindaugs tika kronēts par Lietuvas karali.
Izvilkums no hronikas
labot šo sadaļuVikints bija viens no diviem augstākajiem Žemaitijas kunigaišiem (senkrievu tekstā: Жемотьскъıи кнѧз̑), kas 1219. gadā noslēdza miera līgumu ar bijušā Kijevas lielkņaza Romāna Mstislaviča dēliem Volīnijas kņaziem Danilu un Vasilko.
Izvilkums no Volīnijas metrikas :
"Въ лѣт̑ . [6723 (1215)] Бж҃иимъ повелениемь . прислаша кнѧзи Литовьскии . к великои кнѧгини Романовѣ . и Данилови и Василкови . миръ да(р)юще бѧхоу же имена Литовьскихъ кнѧзеи се старѣшеи . Живинъбоудъ . Давъѧтъ . Довъспроункъ . братъ его Мидогъ . братъ . Довъӕловъ . Виликаилъ . а Жемотьскъıи кнѧз̑ Ерьдивилъ . Въıкъıнтъ. а Роушьковичевъ . Кинтибоуть . Вонибоут̑ . Боутовить.
Вижѣикъ. и сн҃ъ его Вишлии. Китении . Пликосова . а се Боулевичи. Вишимоут̑ егоже оуби Миндого тъ . и женоу его поѧлъ . и братью его побилъ . Едивила. Спроудѣика . а се кнѧзи . из Дѧвол̑твъı . Юдьки . Поукѣикъ. Бикши . Ликиикъ си же вси миръ даша . кн҃зю Данилови . и Василкоу . и бѣ землѧ покоина ."
("[6723 (1215)] gadā Dievs vēlēja, ka Lietuvas kņazi ieradās pie lielkņaza Romāna dēliem Daņilo un Vasiļko mieru slēgt. Lietuvas kņazu vārdi bija: vecākais Živinbuds, Daujots, Dausprungs, viņa brālis Mindaugs, Daujota brālis Viligailis. Bet žemaišu kņazu: Gerdvils, Vikints, bet Ruškaiča dzimtas - Kintibuts, Vembuts, Butauts, Vižeiķis, un viņa dēls Velžis, Kitenis, Pliķa sieva, bet Buļa dzimta - Vismants, kuru nogalēja Mindaugs un viņa sievu atņēma, un viņa brāļus Gelvilu un Sprudeiķi nogalēja. Un šie kņazi no Deltuvas: Juodiķis, Buteiķis, Bikšis, Ligeiķis. Šie visi deva mieru kņazam Daņilo un Vasiļo un zeme bija mierīga.")[2]
Ārējās saites
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļuMindauga dzimtas valdnieks | ||||
---|---|---|---|---|
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||||
Priekštecis: nezināms |
Žemaitijas kunigaitis pirms 1219. gada — 1251. gads |
Pēctecis: Alemans |