Daumants

Daumants (lietuviešu: Daumantas, baltkrievu: Даўмонт, krievu: Довмонт, poļu: Dowmunt) bija Nalsenes kunigaitis, kas piedalījās sazvērestībā pret Lietuvas karali Mindaugu. Pēc Mindauga nogalināšanas Daumants ar saviem ļaudīm aizbēga uz Pleskavu, kur pēc kristīšanas ieguva vārdu Timofejs un tika ievēlēts par Pleskavas kņazu (1266—1299). Kanonizēts un kļuvis par Pleskavas pilsētas svēto patronu.

Daumants Daumantas/Даўмонт/Довмонт/Dowmunt
Pleskavas kņazs
Amatā 1266. gads — 1299. gads
Priekštecis	Svjatoslavs Jaroslavičs
Pēctecis	Dāvids Dovmontovičs
Dzimšanas dati	?
Miršanas dati	1299. gada 20. maijā Pleskava, Pleskavas kņaziste Krievija
Apglabāts	Trīsvienības katedrāle, Pleskava, Krievija
Dinastija	Domontoviču dinastija
Tēvs	Mindaugs?
Dzīvesbiedrs(-e)	Perejaslavļas Marija
Bērni	Grodņas Dāvids?
Reliģija	pagānisms, pareizticība

Iespējams, ka pēc dižkunigaiša Traidena nāves Daumants 1282. gadā iesaistījās cīņā par varu Lietuvā un uz trīs gadiem tika izvēlēts par Lietuvas dižkungu, kaut arī uzturējās savā rezidencē Pleskavas kremlī, tāpat kā pirms tam par dižkunigaiti izvēlētais Švarns vienlaicīgi valdīja Galīcijas-Volīnijas kņazistē.

Vārda cilme

Personvārds Daumants ir saliktenis ar saknēm daug- ("daudz") + manta („manta“) — “daudzmantis” vai “tas, kam daudz mantas”.

Vēsture

Pleskavas kņaza Daumanta (pa kreisi) un Aleksandra Ņevska (pa labi) skulptūras monumentā "Tūkstošgadīgā Krievija" Novgorodā (1862).

Daumants par Nalsenes kunigaiti kļuva pēc kunigaiša Lengvīna nāves 1260. gadā. Viņš apprecēja Lietuvas karaļa Mindauga sievas Martas māsu. Pēc Martas nāves 1262. gadā Mindaugs izlēma ņemt par sievu viņas māsu — Daumanta sievu. Pēc žemaišu kunigaiša Tranaiša mudinājuma 1263. gada 12. septembrī Daumants atriebjoties nogalināja karali Mindaugu un divus viņa dēlus. Kopā ar Tranaiti viņš piedalījās cīņās pret Mindauga dēlu Vaišvilku, pēc Tranaiša nogalināšanas 1265. gadā atstāja Nalseni un aizbēga uz Pleskavu.

Pleskavā Daumants tika kristīts grieķu ortodoksajā ticībā, ieguva kristīgo vārdu Timofejs. Viņa vadībā Pleskavas karaspēks sakāva lietuviešus kaujā pie Daugavas un ieņēma Polocku. Pēc tam Daumants tika ievēlēts par Pleskavas kņazu.

Novgorodas kņazs Jaroslavs sākotnēji plānoja padzīt Daumantu no Pleskavas, bet vēlāk kopā ar viņu 1268. gadā piedalījās karagājienā uz Igauniju, kur vadīja Pleskavas karadraudzi kaujā pie Rakveres. Pēc tam viņš uzvarēja Livonijas ordeņa mestra Oto fon Luterberga vadīto karaspēku, kas bija aplencis Pleskavu 1269. gadā. 1270. gadā Daumants apprecēja kņaza Aleksandra Ņevska mazmeitu Mariju. Iespējams, ka ap 1281. gadu pakļāvis Polocku, kura atradās Pleskavas atkarībā līdz 1285. gadam.

Daumanta rezidence — Pleskavas kremlis (Довмонтов город)

Kņazs Daumants miris 1299. gadā pēc tam, kad bija aizstāvējis Pleskavas kremli pret jaunu Livonijas ordeņa aplenkumu. Viņa mirstīgās atliekas tika apglabātas Pleskavas Trīsvienības katedrālē. Krievijas Pareizticīgo baznīca kanonizēja Daumantu kā svēto Pleskavas patronu.

Lietuvas dižkungs?

Daudzi vēsturnieki gan apgalvo, ka Lietuvā pēc Traideņa nāves ir valdījis cits dižkunigaitis vārdā Daumants, tomēr rakstiskos avotos tam trūkst apstiprinājuma. Viens no nedaudzajiem vēsturiskajiem tekstiem, kuros aprakstīti šī laika notikumi, ir "Lietuvas un Žemaitijas hronika" (Хроника литовская и жмойтская), kurā minēts, ka uz Pleskavu aizbēgušais kņazs Daumants iesaistījās cīņās par varu ar Traidena dēlu, bet tika sakauts. Kaut arī šis teksts ir rakstīts 17. gadsimtā un tajā ir daudz hronoloģisku un faktu kļūdu (Mindauga dēla Vaišvilka (Lauriša) cīņa ar Daumantu tiek aprakstīta kā Traideņa dēla Laurentija cīņa ar Daumantu par varu pēc tēva nāves), tomēr tas ir balstīts uz kādiem zudušiem tā laika notikumu aprakstiem.

Literatūra

• "Daumantai". Lietuviškoji enciklopedija (1937) VI. Red. Vaclovas Biržiška. Kaunas: Spaudos Fondas. 172—177 lpp.
• "Daumantas". Encyclopedia Lituanica II. (1970—1978). Red. Simas Sužiedėlis. Boston, Massachusetts: Juozas Kapočius. 39—40 lpp.
• Охотникова В. И., Повесть о Довмонте, Ленинград, 1985. (krieviski)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Daumants.
• Par Friča Veinberga „Iz latviešu leišu vēstures” (1885). J. Brača pārlabojums un papildinājums.^{[novecojusi saite]}
• Par Mirožas Dievmātes ikonu (krieviski)

Atsauces

Mindauga dzimtas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Lengvīns	Nalsenes kunigaitis ap 1260. gads — 1264. gads	Pēctecis: Gerdenis Sukse
Priekštecis: Svjatoslavs Jaroslavičs	Pleskavas kņazs 1266. gads — 1299. gads	Pēctecis: Dāvids Dovmontovičs
Priekštecis: Traidens	Lietuvas dižkunigaitis (?) 1282. gads — 1285. gads	Pēctecis: Butigeidis