Daumants
Daumants (lietuviešu: Daumantas, baltkrievu: Даўмонт, krievu: Довмонт, poļu: Dowmunt) bija Nalsenes kunigaitis, kas piedalījās sazvērestībā pret Lietuvas karali Mindaugu. Pēc Mindauga nogalināšanas Daumants ar saviem ļaudīm aizbēga uz Pleskavu, kur pēc kristīšanas ieguva vārdu Timofejs un tika ievēlēts par Pleskavas kņazu (1266—1299). Kanonizēts un kļuvis par Pleskavas pilsētas svēto patronu.
Daumants Daumantas/Даўмонт/Довмонт/Dowmunt | |
---|---|
Pleskavas kņazs | |
Amatā 1266. gads — 1299. gads | |
Priekštecis | Svjatoslavs Jaroslavičs |
Pēctecis | Dāvids Dovmontovičs |
| |
Dzimšanas dati | ? |
Miršanas dati |
1299. gada 20. maijā Pleskava, Pleskavas kņaziste Krievija |
Apglabāts | Trīsvienības katedrāle, Pleskava, Krievija |
Dinastija | Domontoviču dinastija |
Tēvs | Mindaugs? |
Dzīvesbiedrs(-e) | Perejaslavļas Marija |
Bērni | Grodņas Dāvids? |
Reliģija | pagānisms, pareizticība |
Iespējams, ka pēc dižkunigaiša Traidena nāves Daumants 1282. gadā iesaistījās cīņā par varu Lietuvā un uz trīs gadiem tika izvēlēts par Lietuvas dižkungu, kaut arī uzturējās savā rezidencē Pleskavas kremlī, tāpat kā pirms tam par dižkunigaiti izvēlētais Švarns vienlaicīgi valdīja Galīcijas-Volīnijas kņazistē.
Vārda cilme
labot šo sadaļuPersonvārds Daumants ir saliktenis ar saknēm daug- ("daudz") + manta („manta“) — “daudzmantis” vai “tas, kam daudz mantas”.[1]
Vēsture
labot šo sadaļuDaumants par Nalsenes kunigaiti kļuva pēc kunigaiša Lengvīna nāves 1260. gadā. Viņš apprecēja Lietuvas karaļa Mindauga sievas Martas māsu. Pēc Martas nāves 1262. gadā Mindaugs izlēma ņemt par sievu viņas māsu — Daumanta sievu. Pēc žemaišu kunigaiša Tranaiša mudinājuma 1263. gada 12. septembrī Daumants atriebjoties nogalināja karali Mindaugu un divus viņa dēlus. Kopā ar Tranaiti viņš piedalījās cīņās pret Mindauga dēlu Vaišvilku, pēc Tranaiša nogalināšanas 1265. gadā atstāja Nalseni un aizbēga uz Pleskavu.
Pleskavā Daumants tika kristīts grieķu ortodoksajā ticībā, ieguva kristīgo vārdu Timofejs. Viņa vadībā Pleskavas karaspēks sakāva lietuviešus kaujā pie Daugavas un ieņēma Polocku. Pēc tam Daumants tika ievēlēts par Pleskavas kņazu.
Novgorodas kņazs Jaroslavs sākotnēji plānoja padzīt Daumantu no Pleskavas, bet vēlāk kopā ar viņu 1268. gadā piedalījās karagājienā uz Igauniju, kur vadīja Pleskavas karadraudzi kaujā pie Rakveres. Pēc tam viņš uzvarēja Livonijas ordeņa mestra Oto fon Luterberga vadīto karaspēku, kas bija aplencis Pleskavu 1269. gadā. 1270. gadā Daumants apprecēja kņaza Aleksandra Ņevska mazmeitu Mariju. Iespējams, ka ap 1281. gadu pakļāvis Polocku, kura atradās Pleskavas atkarībā līdz 1285. gadam.
Kņazs Daumants miris 1299. gadā pēc tam, kad bija aizstāvējis Pleskavas kremli pret jaunu Livonijas ordeņa aplenkumu. Viņa mirstīgās atliekas tika apglabātas Pleskavas Trīsvienības katedrālē. Krievijas Pareizticīgo baznīca kanonizēja Daumantu kā svēto Pleskavas patronu.
Lietuvas dižkungs?
labot šo sadaļuDaudzi vēsturnieki gan apgalvo, ka Lietuvā pēc Traideņa nāves ir valdījis cits dižkunigaitis vārdā Daumants, tomēr rakstiskos avotos tam trūkst apstiprinājuma. Viens no nedaudzajiem vēsturiskajiem tekstiem, kuros aprakstīti šī laika notikumi, ir "Lietuvas un Žemaitijas hronika" (Хроника литовская и жмойтская), kurā minēts, ka uz Pleskavu aizbēgušais kņazs Daumants iesaistījās cīņās par varu ar Traidena dēlu, bet tika sakauts.[2] Kaut arī šis teksts ir rakstīts 17. gadsimtā un tajā ir daudz hronoloģisku un faktu kļūdu (Mindauga dēla Vaišvilka (Lauriša) cīņa ar Daumantu tiek aprakstīta kā Traideņa dēla Laurentija cīņa ar Daumantu par varu pēc tēva nāves), tomēr tas ir balstīts uz kādiem zudušiem tā laika notikumu aprakstiem.
Literatūra
labot šo sadaļu- "Daumantai". Lietuviškoji enciklopedija (1937) VI. Red. Vaclovas Biržiška. Kaunas: Spaudos Fondas. 172—177 lpp.
- "Daumantas". Encyclopedia Lituanica II. (1970—1978). Red. Simas Sužiedėlis. Boston, Massachusetts: Juozas Kapočius. 39—40 lpp.
- Охотникова В. И., Повесть о Довмонте, Ленинград, 1985. (krieviski)
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Daumants.
- Par Friča Veinberga „Iz latviešu leišu vēstures” (1885). J. Brača pārlabojums un papildinājums.[novecojusi saite]
- Par Mirožas Dievmātes ikonu (krieviski)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Древние литовские имена». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 26. jūlijā.
- ↑ «Хроника литовская и жмойтская // Полное собрание русских летописей. — М.: Наука, 1975. — Т. 32. — С. 16—127.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 13. augustā. Skatīts: 2011. gada 31. jūlijā.
Mindauga dzimtas valdnieks | ||||
---|---|---|---|---|
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||||
Priekštecis: Lengvīns |
Nalsenes kunigaitis ap 1260. gads — 1264. gads |
Pēctecis: Gerdenis Sukse | ||
Priekštecis: Svjatoslavs Jaroslavičs |
Pleskavas kņazs 1266. gads — 1299. gads |
Pēctecis: Dāvids Dovmontovičs | ||
Priekštecis: Traidens |
Lietuvas dižkunigaitis (?) 1282. gads — 1285. gads |
Pēctecis: Butigeidis |