Tautvils

Tautvils vai Tautivils (lietuviešu: Tautvilas, Tautvila, baltkrievu: Таўцівіл, vācu: Tautvila, Tautwil, miris 1264. gadā) bija Lietuvas karaļa Mindauga brāļadēls un sāncensis cīņā par varu, vēlāk Polockas kņazs (1254-1263).

Tautvils Tautvilas/Таўцівіл
Kņaza Tautvila slepkavība
Polockas kņazs
1254?. gads — 1263. gads
Priekštecis	Bračislavs Vasiļkovičs
Pēctecis	Konstantīns Bezrocis
Miris	1264. gads
Tēvs	Dausprungs

Vārda nozīme

Personvārds Tautvils cēlies no salikteņa taut- (tauta) + vil- (viltis) — „tautas cerība“.

Vēsture

Tautvils bija Lietuvas dižkunigaiša Mindauga brāļa Dausprunga dēls un vasalis. Ap 1239. gadu pēc kāzām ar Polockas kņaza Bračislava meitu viņš kļuva par Polockas kņaza mantinieku. 1248. gadā pēc Mindauga rīkojuma Tautvils kopā ar savu brāli Ģedvīdu (Gedvydas) un tēvoci Žemaitijas kunigaiti Vikintu vadīja lietuviešu iekarošanas karagājienu uz Smoļenskas zemi. Pēc lietuviešu karaspēka sakāves kaujā pie Zubcovas Mindaugs atsavināja viņu zemes un pievienoja saviem īpašumiem. 1249. gadā Tautvils, Ģedvīds un Vikints aizbēga uz Galīciju pie Tautvila māsas vīra kņaza Daniela (Данило Галицький).

1248. vai 1250. gadā Tautvils ieradās Rīgā, lai noslēgtu savienību pret Mindaugu. Kā priekšnoteikums bija Tautvila pāriešana katoļu ticībā, viņu kristīja Rīgas bīskaps Nikolajs fon Nauens. Tajā pašā gadā Livonijas ordenis rīkoja karagājienu uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju un karagājienu uz Zemgali. 1251. gadā Mindaugs noslēdza miera līgumu ar Livonijas ordeņa mestru Andreasu, Tautvils turpināja cīņu patstāvīgi. 1252. gadā Tautvils kopā ar Vikintu vadīja uzbrukumu Mindauga rezidencei Vorutas pilskalnā. Pēc zaudējuma viņu karaspēks atkāpās uz Vikinta rezidenci Rietavā, kur Vikints gāja bojā, bet Tautvils aizbēga uz Galīciju. Tur viņš piedalījās Galīcijas-Volīnijas kņaza Daniela Romanoviča karagājienā pret Čehijas karali Otokaru II un karagājienos pret jātvingiem. Iespējams, ka Tautvils piedalījās kņaza Daniela kronēšanā Drohičinā par "Krievzemes karali" 1253. gadā, ko atbalstīja Romas pāvests Inocents IV.

Pēc Mindauga kronēšanas par Lietuvas karali Tautvils 1254. gadā atzina sevi par Mindauga vasali un saņēma Polockas kņazisti kā lēni. Kā Polockas kņazs viņš centās uzturēt labas attiecības ar Livonijas ordeni, savos valdījumos viņš atļāva dibināt Rutēnijas bīskapiju kā Rīgas arhibīskapa surfagānbīskapiju. Savas valdīšanas laikā viņš atkal pievienoja Polockas valdījumiem Vitebskas kņazisti, kur iecēla savu dēlu Konstantīnu par kņazu. Pēc Mindauga nogalināšanas 1263. gadā Tautvils pretendēja uz Lietuvas dižkunigaiša troni, bet viņu nogalināja žemaišu kunigaitis Tranaitis, kas pats uz īsu laiku kļuva par dižkunigaiti.

Literatūra

• Simas Sužiedėlis. Tautvilas. Encyclopedia Lituanica. V. Boston, Massachusetts: Juozas Kapočius. pp. 384. LCC 74-114275.
• Lietuvos valdovai (XIII-XVIII a.): enciklopedinis žinynas. Vytautas Spečiūnas (red.). Vilnius: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas. 2004, 20—21 lpp. ISBN 5-420-01535-8.

Ārējās saites

• Dimitri Steinke. Die Zivilrechtsordnungen des Baltikums ... (vāciski)

Mārtiņa Zīverta luga

• Luga "Vara" (1944) par Lietuvas senvēsturi 13. gadsimtā, Mārtiņš Zīverts

Mindauga dzimtas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Bračislavs Vasiļkovičs	Polockas kņazs 1248, 1254—1263†	Pēctecis: Konstantīns Bezrocis