Helma

Helma (poļu: Chełm) ir sena pilsēta Polijas austrumos, Ļubļinas vojevodistē, apmēram 20 km no Ukrainas robežas.

Helma
pilsēta
Chełm
Helmas katedrāle
Karogs Ģerbonis
Helma
Koordinātas: 51°09′0″N 23°29′0″E
Valsts	Polija
Vojevodiste	Ļubļinas vojevodiste
Apriņķis	pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības	1235
Platība
• Kopējā	35,28 km2
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	59 546
• blīvums	1 927,1/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.chelm.pl
Helma Vikikrātuvē

Vēsture

Helma eksistējusi vismaz no 10. gadsimta. No 981. gada ietilpa Kijivas Krievzemē. 1233. gadā tā ieguva pilsētas tiesības un kļuva par Galīcijas-Volīnijas kņazistes galvaspilsētu un pareizticības centru. 13. gadsimta vidū Helmas kņazs bija Mindauga meitas vīrs un Lietuvas dižkunigaitis Švarns, kurš apglabāts šajā pilsētā. 1366. gadā Kazimirs Lielais pievienoja to Polijai un izveidoja šeit katoļu arhibīskapiju. 15. un 16. gadsimtā Helma bija plaukstoša pilsēta, bet 17. gadsimta karu laikā panīka. 1795. gadā Trešajā Polijas dalīšanā nokļuva Austrijas impērijas sastāvā. 1809. gadā ietilpa Varšavas hercogistē, bet no 1815. gada tā bija Krievijas impērijas sastāvā, kopš 1912. gada tajā atradās no Polijas izdalītās Holmas guberņas centrs.

Kopš 1918. gada Helma atrodas Polijas republikas sastāvā. 1944. gada 21. jūlijā Helmā ar PSRS atbalstu tika nodibināta komunistiskās Polijas pagaidu valdība jeb Poļu nacionālās atbrīvošanās komiteja (Polski Komitet Wyzwolenia Narodowego, PKWN).

Interesanti fakti

Ebreju anekdotēs Helma attēlota kā muļķu pilsēta.

Novadnieki

• Mihailo Hruševskis (Грушевський, 1866—1934) — vēsturnieks, Ukrainas Centrālās Radas priekšsēdētājs (1917—1918) un Ukrainas Tautas republikas pirmais prezidents (1918).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Helma.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
• Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)