Leopolds Blaus
Leopolds Blaus (dzimis 1901. gada 3. septembrī, miris 1943. gada 21. martā) bija Latvijas brīvības cīņu dalībnieks. 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.[2]
| ||||||||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis Taurupes pagasta "Purgaiļos". Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 16. februārī tēva mājās kopā ar vecākajiem brāļiem izturēja kauju ar uzbrūkošajiem lielinieku miličiem un atkāpās pāri frontes līnijai uz Valku, kur 23. februārī viņus ieskaitīja Ziemeļlatvijas brigādes Valmieras kājnieku pulkā.[3] Piedalījies kaujā pie Jaunlaicenes skolas. Piedalījies Cēsu kaujās un Latgales atbrīvošanā.
1920. gada 24. aprīlī demobilizējās[2] un nodarbojās ar zemkopību tēva mājās. Pēc Latvijas okupācijas Leopoldu apcietināja un piesprieda 10 gadu ieslodzījumu Gulaga nometnēs. Viņš nomira Karagandas nometnē ("Karlagā") 1943. gada 21. martā.[3]
Ģimene labot šo sadaļu
Māte Ede Blaua, atraitne.[1] Leopoldam bija trīs brāļi: Jānis, Roberts un Eduards. Blauu ģimenē visi četri dēli kļuva par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, mātei Edei tika piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.[3]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 Rihards Treijs. «Četri Lāčplēši vienā ģimenē». Latvijas Avīze. Skatīts: 2019. gada 10. novembrī.
- ↑ 2,0 2,1 «Leopolds Blaus». timenote. Skatīts: 2019. gada 10. novembrī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Viena ģimene – četri varoņi. Lāčplēša ordeņa kavalieri – brāļi Blaui». DELFI. Skatīts: 2019. gada 10. novembrī.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |