Ģertrūdes iela (Rīga)

iela Rīgā
Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Ģertrūdes iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Ģertrūdes iela ir vietējas nozīmes iela Rīgā, Centra rajona Centra un Latgales priekšpilsētas Avotu apkaimēs. Tā sākas krustojumā ar Krišjāņa Valdemāra ielu pilsētas centra ziemeļu daļā kā caurbrauktuve 1. stāva līmenī zem ēkas Krišjāņa Valdemāra ielā 28, virzoties taisni uz centra dienvidaustrumiem, iela beidzas krustojumā ar Valmieras un Satekles ielām. Kopējais ielas garums — 1962 metri,[1] posms no Skolas ielas līdz Aleksandra Čaka ielai klāts ar bruģa segumu, atlikušajā ielas daļā ieklāts asfalts. Visā garumā autotransporta satiksmei atvēlētas pa vienai braukšanas joslai katrā virzienā, vienīgi posms no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Skolas ielai nav paredzēts pilnīgai automašīnu caurbraukšanai (1. stāva līmenī zem ēkas masīva Skolas ielā 21 izveidota gājēju eja). Lielākajā daļā ielas gar brauktuves malām ierīkotas pašvaldības maksas autostāvvietas. Ģertrūdes ielu ar Daugavpils ielu un vienlaikus ar Latgales apkaimi savieno gājēju tunelis zem dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži uzbēruma.

Ģertrūdes iela
Ģertrūdes iela
Ģertrūdes un Avotu ielas krustojums.
Skats Krišjāņa Valdemāra ielas virzienā.
Ielas novietojums Rīgā
Pamatinformācija
Pilsēta Rīga
Priekšpilsēta Centra rajons,
Latgales priekšpilsēta
Apkaime Centrs, Avoti
Garums 1962 m[1]
Vēsturiskie
nosaukumi
Lielā Kalēju iela (līdz 1885),
Kārļa Marksa iela (1950-1990)
Joslu skaits 2
Segums asfalts, bruģis
Celtnes Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca
Sabiedriskais transports
Trolejbuss 1.
Ģertrūdes iela Vikikrātuvē

Livonijas Konfederācijas laikā mūsdienu Ģertrūdes ielas apvidū atradās priekšpilsētas Raunas vārti (aptuveni tagadējā Ģertrūdes un Brīvības ielu krustojuma tuvumā), aiz kuriem sākās ceļš uz Rīgas arhibīskapa Raunas pili. Vissenākās atrodamās liecības par ielas pastāvēšanu datējamas ar 1754. gadu, kā liecina arhīvu ieraksti 19. gadsimta sākumā iela saukta par Lielo Kalēju ielu (vācu: Große Schmiedestraße) saistībā ar šajā priekšpilsētas daļā, pie Tērbatas lielceļa (tagadējās Tērbatas ielas), esošajām kalēju darbnīcām. Pēc Rīgas vaļņu nojaukšanas 1864. līdz 1866. gadā uz Lielās Kalēju ielas no jauna uzcēla Svēto Ģertrūdes baznīcu, kas jau kopš 15. gadsimta tika saukta ceļotāju aizgādnes Sv. Ģertrūdes (626-659) vārdā. Dievnama celtniecība tika pabeigta 1869. gadā.

1885. gadā labiekārtoto ielu pārdēvēja nesen uzceltās baznīcas vārdā par Ģertrūdes ielu (vācu: Gertrudstrasse, krievu: Гертрудинская улица). Pēc Latvijas okupācijas 1950. gadā Ģertrūdes ielu, par godu komunisma ideologam Kārlim Marksam, pārdēvēja par Kārļa Marksa ielu. 1990. gada pirmajā pusē tā atguva savu iepriekšējo Ģertrūdes ielas nosaukumu.[2]

Ielu savienojumi

labot šo sadaļu

Ģertrūdes iela ir savienota ar šādām ielām:

Infrastruktūra

labot šo sadaļu

Ģertrūdes iela, pateicoties tās ģeogrāfiskajam novietojumam, ir viena no samērā klusajām pilsētas centra ielām,[nepieciešama atsauce] līdz ar to kultūrvēsturiski nozīmīgo daudzstāvu īres namu pirmajos stāvos savu vietu raduši daudzi nelieli veikaliņi (pārtikas, apģērbu, sadzīves preču), kafejnīcas, bāri, naktsklubi, aptiekas. Ielā atrodas arī vairākas ar izglītības nodrošināšanu saistītas iestādes.

Administratīvās iestādes

labot šo sadaļu

Izglītības iestādes

labot šo sadaļu

Kultūras iestādes

labot šo sadaļu

Kultūrvēsturiskais mantojums

labot šo sadaļu

Sabiedriskais transports

labot šo sadaļu

Ielas posmā no Tērbatas ielas līdz Valmieras ielai kursē 1. maršruta trolejbusi, ar kuriem iespējams nokļūt Esplanādes, Brīvības pieminekļa un Klusā centra apkārtnē. Nokļūšanai līdz Centrālajai dzelzceļa stacijai un daļai no Rīgas mikrorajoniem uzsvars tiek likts uz ielu šķērsojošajām galvenajām ielām (Krišjāņa Valdemāra, Brīvības, Krišjāņa Barona, Aleksandra Čaka, Avotu un Valmieras ielas), kurās nodrošināta lielākās daļas pilsētas autobusu un trolejbusu maršrutu kustība, Krišjāņa Barona ielā pieejams arī tramvajs.

Attēlu galerija

labot šo sadaļu