Frīdrihs Šefels
Frīdrihs Šefels (vācu: Friedrich Scheffel, 1865—1913) bija vācbaltiešu arhitekts un tehniķis, viens no ievērojamākajiem 19. gadsimta beigu Rīgas arhitektiem, būvfirmas „Šēls un Šefels” līdzīpašnieks. Šefels pamatā darbojās jūgendstilā, projektējis aptuveni 35 dzīvojamās un sabiedriskās ēkas.[1] F. Šefela projektiem raksturīgi asimetriski fasāžu risinājumi, plānojuma struktūras racionalitāte un to atbilstība ēkas funkcionālajam risinājumam.[2]
| Frīdrihs Šefels | |
|---|---|
| Dzimis |
1865. gadā Liepāja, Kurzemes guberņa (tagad  Latvija) |
| Miris | 1913. gadā |
| Tautība | vācbaltietis |
| Nozares | arhitektūra |
| Mācījies | Ekernfērdes būvskolā |
| Mākslas virziens | Jūgendstils |
| Slavenākie darbi | Kaķu nams |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1862. vai 1865. gadā Liepājā. Mācījās Ekernfērdes būvniecības skolā (Baugewerkschule Eckernförde) Šlēzvigas hercogistē. Šefela būvtiesības apstiprināja 1899. gadā Sanktpēterburgā, Iekšlietu ministrijas tehniskajā komitejā.[2] 1899. gadā par Šefela kompanjonu kļuva Heinrihs Šēls un viņi kopīgi izveidoja būvfirmu “Šēls un Šefels” (Scheel&Scheffel), kas bija starp jūgendstila pionieriem Rīgā.[3] 1904. gadā viņš uzsāka patstāvīgu būvpraksi Rīgā.
Birojā projektētās ēkas nebija stilistiski vienādas, tajā tika projektētas arī ēkas, kas stilistiski atbilst historismam – viena no tādām ir 1899. gadā projektētā bijušās elektrotehniskās sabiedrības ”Union“ fabrikas galvenā montāžas halle Brīvības ielā ar Zeva figūru centrā, vēlāk - VEF galvenās ēkas. Miris no sirdstriekas 1913. gadā, braucot uz Lībeku, viņa atraitne Luīze ar bērniem palika dzīvot Liepājā.[4]
-
Frīdriha Šefela un Heinriha Šēla projektētie Krievijas Elektrotehniskās sabiedrības "Unions" korpusi (1899) -
Tirgoņu iela 4 (1900) -
Alberta iela 1 (1901) -
Smilšu iela 8 (1902) -
Teātra iela 9 (1903—1904) -
Blaumaņa iela 12а (1908) -
Meistaru iela 10 (1909) -
-
Vīlandes iela 17, Rīga. (1909)
_%D0%A1%D1%82%D0%B0%D1%80%D1%8B%D0%B9_%D0%B3%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B4_%D0%94%D0%BE%D0%BC_%D0%BD%D0%B0_%D0%9A%D1%83%D0%BF%D0%B5%D1%87%D0%B5%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B9_%D1%83%D0%BB%D0%B8%D1%86%D0%B5_(%D0%B2%D0%BE%D0%B7%D0%BB%D0%B5_%D1%80%D0%B5%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%80%D0%B0%D0%BD%D0%B0_%22%D0%9B%D0%B8%D0%B4%D0%BE%22)_-_panoramio.jpg)
_M7934_2014-03-12.jpg)
_(7570540284).jpg)
_2014-03-13.jpg)
Literatūra
labot šo sadaļu- Jānis Krastiņš. Vācu arhitekti Latvijā : Vācu kultūra Latvijā, ISBN 9789984496719, 2013
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Iveta Sproģe (redaktors).. Brīnumainā pasaule: simboliskās pārvērtības jūgendstilā (latviešu, angļu). Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība. ISBN 9789934141829. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 3. janvārī. Skatīts: 2018. gada 3. janvārī.
- ↑ 2,0 2,1 «Būvbirojs H. Šēls un F. Šefels». makslasvesture.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 21. augustā. Skatīts: 2018. gada 2. janvārī.
- ↑ «Rīgas Jūgenstila centra mājas lapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 2. janvārī. Skatīts: 2018. gada 3. janvārī.
- ↑ Muzejs saņem vērtīgu dāvinājumu par arhitektu Frīdrihu Šefelu Arhivēts 2020. gada 19. jūnijā, Wayback Machine vietnē. irliepaja.lv 27.06.2017.