Bernhards Bīlenšteins

Bernhards Bīlenšteins (vācu: Bernhard Max August Bielenstein, 1877—1959) bija vācbaltiešu arhitekts, kas strādāja Rīgā, projektējot jūgendstila ēkas.

Bernhards Bīlenšteins
Bernhards Bīlenšteins.jpg
Dzimis 1877. gada 21. augustā
Dobele, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1959. gada 14. aprīlī
Heilbronna, Karogs: Vācija Vācija
Tautība vācbaltietis
Nozares arhitektūra
Mācījies Rīgas Politehniskais institūts
Mākslas virziens jūgendstils

DzīvesgājumsLabot

Dzimis Dobelē 1877. gada 21. augustā luterāņu mācītāja un latviešu mitoloģijas pētnieka Augusta Bīlenšteina ģimenē. Studēja Rīgas Politehniskajā institūtā, iestājās studentu korporācijā Fraternitas Baltica. 1904. gadā beidza studijas un vienu gadu papildinājās Šarlotenburgas Tehniskajā augstskolā Berlīnē (tagad Berlīnes Tehniskā Universitāte). 1905. gadā uzsāka arhitekta privātpraksi, līdztekus strādāja par Rīgas Hipotēku biedrības taksatoru. 1907. gadā salaulājās ar Betiju fon Bergmani (1885–1963), viņiem piedzima seši bērni. Pirmā pasaules kara laikā līdz 1917. gadam dienēja Krievijas impērijas armijā. Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gadā lielinieki nošāva viņa brāli mācītāju Ansi Bīlenšteinu.

1925. gadā Bīlenšteinu ievēlēja par Rīgas vācu namīpašnieku biedrības sekretāru, 1931. gadā par slimokases valdes locekli. Vācbaltiešu izceļošanas laikā Otrā pasaules kara sākumā pameta Latviju. Pēc kara nodarbojās ar lauksaimniecību. Miris 1959. gada 14. aprīlī Heilbronnā, Vācijā.

Projektētās ēkasLabot

Pēc viņa projektiem Rīgā uzcelts vairāk nekā 30 daudzstāvu dzīvojamo un sabiedrisko ēku. Dažās agrākajās pēc viņa projektiem celtajās ēkās (piemēram, Tērbatas ielā 6/8, 1908) atspoguļojas latviešu nacionālā romantisma izteiksme, bet lielākā daļa viņa darbu ir racionālistiski lietišķas stateniskā jūgendstila celtnes. 1912. gadā uzcēla savu ģimenes māju Lineburgas ielā (tagadējā Sudrabu Edžus ielā) 16 Mežaparkā.

AtmiņasLabot

  • Bet mājas palika / Die Häuser aber blieben. Rīga: Jumava, 1998 (latviešu un vācu valodā)

LiteratūraLabot

  • Jānis Krastiņš. Rīgas arhitektūras meistari 1850—1940, Jumava, 2002
  • Jānis Lejnieks. Rīgas arhitektūra. Avots, 1989. 253 lpp.

Ārējās saitesLabot

AtsaucesLabot