Bernhards Bīlenšteins

Bernhards Maksis Augusts Bīlenšteins (vācu: Bernhard Max August Bielenstein; 1877—1959) bija vācbaltiešu arhitekts, kas strādāja Rīgā, projektējot jūgendstila ēkas.

Bernhards Bīlenšteins
Dzimis	1877. gada 21. augustā Dobele, Kurzemes guberņa (tagad Latvija)
Miris	1959. gada 14. aprīlī (81 gada vecumā) Heilbronna, Vācija
Tautība	vācbaltietis
Nozares	arhitektūra
Mācījies	Rīgas Politehniskais institūts
Mākslas virziens	jūgendstils

Dzīvesgājums

Dzimis Dobelē 1877. gada 21. augustā luterāņu mācītāja un latviešu mitoloģijas pētnieka Augusta Bīlenšteina ģimenē. Studēja Rīgas Politehniskajā institūtā, iestājās studentu korporācijā Fraternitas Baltica. 1904. gadā beidza studijas un vienu gadu papildinājās Šarlotenburgas Tehniskajā augstskolā Berlīnē (tagad Berlīnes Tehniskā Universitāte). 1905. gadā uzsāka arhitekta privātpraksi, līdztekus strādāja par Rīgas Hipotēku biedrības taksatoru. 1907. gadā salaulājās ar Betiju fon Bergmani (1885—1963), viņiem piedzima seši bērni. Pirmā pasaules kara laikā līdz 1917. gadam dienēja Krievijas Impērijas armijā. Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gadā lielinieki nošāva viņa brāli mācītāju Ansi Bīlenšteinu.

1925. gadā Bīlenšteinu ievēlēja par Rīgas vācu namīpašnieku biedrības sekretāru, 1931. gadā par slimokases valdes locekli. Vācbaltiešu izceļošanas laikā Otrā pasaules kara sākumā pameta Latviju. Pēc kara nodarbojās ar lauksaimniecību. Miris 1959. gada 14. aprīlī Heilbronnā, Vācijā.

Projektētās ēkas

Pēc viņa projektiem Rīgā uzcelts vairāk nekā 30 daudzstāvu dzīvojamo un sabiedrisko ēku. Dažās agrākajās pēc viņa projektiem celtajās ēkās (piemēram, Tērbatas ielā 6/8, 1908) atspoguļojas latviešu nacionālā romantisma izteiksme, bet lielākā daļa viņa darbu ir racionālistiski lietišķas stateniskā jūgendstila celtnes. 1912. gadā uzcēla savu ģimenes māju Lineburgas ielā (tagadējā Sudrabu Edžus ielā) 16 Mežaparkā.

• 
  Tērbatas iela 6/8 (1908)
• 
  Tērbatas iela 59/61, Bruņinieku iela 27 (1911)
• 
  Krišjāņa Valdemāra iela 57/59 (1911)
• 
  Sudrabu Edžus iela 16 (1912)
• 
  Brīvības iela 84 (1912)
• 
  Brīvības iela 82 (1913)

Atmiņas

• Bet mājas palika / Die Häuser aber blieben. Rīga: Jumava, 1998 (latviešu un vācu valodā)

Literatūra

• Jānis Krastiņš. Rīgas arhitektūras meistari 1850—1940, Jumava, 2002
• Jānis Lejnieks. Rīgas arhitektūra. Avots, 1989. 253 lpp.

Ārējās saites

• jugendstils.riga.lv